Pazīstamā autoritāte žurnālistu izmeklējumu sfērā Roberts Perijs pieķēra melos The New York Times un citu Amerikas izdevumu reportāžu autorus par Krieviju.
Viņš pieķēra viņus Krievijas prezidenta vārdu izkropļošanā par KF militārpersonu atrašanos Krimā.
„Kopējas domāšanas plūsma ar spilgti izteiktiem aizspriedumiem pret Krieviju ir raksturīga visam MIL (Amerikas) spektram no kreisajiem līdz labējiem”, – raksta Roberts Perijs portālā Consortiumnews.com. Žurnālists atzīmē, ka The New York Times ir neiedomājamākais noziegumu pret žurnālistiku piemērs, kaut gan slikts piemērs ir lipīgs.
The New York Times reportāžas par Ukrainu katru reizi satur nepārbaudītus vai izkropļotus faktus. Piemēram, Perijs atzīmē, ka uzreiz pēc Janukoviča atstādināšanas, izdevums ziņoja, ka no 80 upuriem vairāk nekā 10 bija milicijas darbinieki. Nedēļas laikā laikraksta pozīcija kļuva stingrāka, kas atspoguļojās virsrakstā „Milicija nogalināja vairāk nekā 80 cilvēkus sacelšanās, kura kļuva nekontrolējama, laikā februāra vidū”.
Drīzumā šādi apgalvojumi kļūst par tīru monētu pašiem The New York Times žurnālistiem, kuri vairs nešaubās par pretrunīgajiem ziņojumiem, piemēram, par snaiperu uguns izcelsmi, kura kļuva par daudzu cilvēku bojā ejas iemeslu.
Tāpat izdevums pievēršas arī Krievijas vadības paziņojumiem. Par pēdējo The New York Times bez apelācijas pasniedzamo paziņojumu kļuva Vladimira Putina vārdu apgāšana par to, ka Ukrainas austrumos nedarbojas Krievijas specdienesti. Par šāda uzskata apstiprinājumu kļūst izdevuma apgalvojumi par Krievijas karaspēka atrašanos Krimā.
Laikraksts rakstīja: „Putins paziņoja, ka Krievijas karaspēks neatrodas Ukrainas austrumos. Tomēr viņš to ziņoja arī agrāk, Krimas pievienošanās laikā, bet vēlāk viņš atzinās, ka Krievijas karaspēka operācija Krimā notika”.
Tomēr Krievija nekad nav noliegusi sava karaspēka klātbūtni Krimā, jo tai ir tiesības turēt kontingentu līdz 25 tūkst. pussalā Krievijas jūra kara bāžu nodrošināšanai, – ziņo russian.rt.com.
Krievijas prezidents 4. marta preses konferencē paziņoja par Krievijas bāzu pastiprināšanu līdz tiem pašiem 25 tūkstošiem. Tas tika darīts nestabilitātes Ukrainā pieauguma dēļ un Krimas referenduma drošības nodrošināšanai. Vladimirs Putins pie tā atgriezās atkal 18. marta runā Federālajā Sapulcē un vēlāk.
„Tomēr jau pēc vairākām nedēļām, kad Putins atkārtoja tos pašus paziņojumus un uzsvēra, ka Krievijas karaspēks atradās Krimā, lai atbalstītu iedzīvotāju tiesības uz referendumu par atdalīšanos no Ukrainas, The New York Times un citi Amerikas izdevumi sāka apgalvot, ka viņš ir devis atpakaļgaitu un atklājis to, ko iepriekš bija slēpis par Krievijas karaspēka darbībām Krimā” – raksta Roberts Perijs portālā consortiumnews.com.
Tas, ko sākotnēji nepārbaudīja The New York Times žurnālisti, tagad visur tiek atkārtots. Nekāda saistība starp iepriekšējiem Putina paziņojumiem par Krimas bāzēm un pašreizējiem – par Austrumukrainu netiek novērota. Ir tikai acīmredzams, raksta Perijs, ka ziņu plūsma ir saindēta ar aizspriedumiem pret Krieviju un Putinu.
Tā vietā lai demonstrētu profesionalitāti un neatkarību, The New York Times un pārējie vadošie ASV MIL maršē aiz ASV Valsts departamenta propagandas izteikumiem”, – secināja autors.