Situācijā, kad strauji pieaug piena ražošana, aizvien reālāk draudot ar kvotas pārpildīšanu, zemnieki nolūkā izvairīties no soda naudas drīzumā sāks pieturēt pienu, to pārstrādājot pašu saimniecībās vai izbarojot lopiem.
Savukārt pārstrādātāju vidū jau šā gada beigās sāksies "piena karš" par katru piena tonnu, biznesa portālam "Nozare.lv" prognozēja Kazdangas piena pārstrādes uzņēmuma "Elpa" vadītājs Gundars Sisenis.
Viņš sacīja, ka pēdējos trīs gados daudzas saimniecības modernizējušās, piena cenas bijušas labas, līdz ar to piena ražošana strauji pieaugusi - kvotas izpilde ik gadu augusi par 5%-6% gadā, šogad sasniedzot 99,1% izpildi.
"Paredzu, ka gada otrajā pusē būs ļoti nervoza situācija, kad daudzi zemnieki būs izpildījuši kvotas un radīsies dilemma, ko darīt tālāk. Par katru pārpildīto kvotas procentu sods ir divi miljoni eiro, līdz ar to soda nauda nākamgad varētu būt vismaz 12 miljoni, ko jāmaksā ražotājam.
Tādēļ mazie un vidējie zemnieki sāks rēķināt, ko darīt - vai tērēties lopbarībai, turpināt ražot un maksāt soda naudu vai arī virskvotas pienu izbarot teļiem un cūkām. Vai arī pašiem gatavot biezpienu, sviestu un pārdot radiem vai visbeidzot - daļu govju nodot kautuvei. Ko darīs lielie zemnieki, grūti pateikt," sacīja Sisenis.
Viņš arī norādīja - tā kā piena daudzums samazināsies, piena produktu ražotājiem būs svarīga katra iepirktā piena tonna.
"Esmu pārliecināts, ka gada otrajā pusē sāks trūkt piena, jo zemnieki to vienkārši pieturēs bailēs no soda naudas. Līdz ar to gada beigās pārstrādātāju vidū sāksies "piena karš" par katru tonnu un būs jāsāk meklēt piens Igaunijā un Lietuvā. Turklāt pārstrādātāji ilgi nevarēs atļauties maksāt lielo iepirkuma cenu - patlaban zemniekam tiek maksāts vidēji 31 eirocents par kilogramu, kas joprojām ir augsts rādītājs. Vārdu sakot, nozarē gaidāms nervozs un saspringts laiks," sacīja uzņēmuma vadītājs.
Savukārt jautāts, kā situācija mainīsies pēc kvotu atcelšanas 2015.gadā, viņš norādīja, ka tad gan zemnieki, gan ražotāji varētu rēķināties ar piena iepirkuma cenu kritumu un gatavās produkcijas cenu samazināšanos. "Ar problēmu saskarsies visi - gan zemnieki, gan pārstrādātāji. Kad "palaidīs" vaļā kvotas, tirgū sāks ienākt piens no kaimiņvalstīm un iepirkuma cena kritīs. Tomēr tas, ka cenas būs mazākas, ir runga ar diviem galiem. Tirgū gan parādīsies vairāk lētāka sviesta, krējuma, kas ir laba ziņa pircējam. Tikmēr ražotājiem klāsies grūti, jo ne tikai jāsamaksā zemniekam, bet jārēķinās ar produkcijas pašizmaksu un milzīgo konkurenci gan vietējā tirgū, gan eksportā. Daudziem būs grūti izdzīvot," atzina Sisenis.
Šogad ir pēdējais piena kvotas gads pirms sistēmas atcelšanas visā Eiropas Savienībā 2015.gadā. Kārtējais kvotas gads ir sācies 1.aprīlī un beigsies 2015.gada 31.martā. Šajā gadā valsts kopējās piena kvotas apjoms Latvijā ir palicis iepriekšējais - 781 132 tonnas.
Pēc Lauksaimniecības datu centra datiem, no 1.aprīļa līdz 5.maijam piena kvotas izpilde jau ir 7,94 procenti, kas ir par 12% vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn.
Zemkopības ministrija (ZM) jau iepriekš lauksaimniekiem norādījusi, ka katram jāseko līdzi savas kvotas izpildei. Kvotu sistēmā katru piena kvotu administrē atsevišķi, tāpēc, valsts mērogā pārsniedzot ierobežojošo daudzumu, ražotājam būs jāmaksā soda nauda - 27,83 eiro par katriem 100 kilogramiem virskvotas piena. Sods par pārsniegto kvotu būs jāmaksā piena kvotas īpašniekam - piena ražotājam.
Lai novērstu vai samazinātu piena kvotas pārsniegšanu, ZM ierosina kvotas nomāt, regulēt izslaukuma vai tauku procentu, plānojot slaucamo govju ēdināšanu un palielināt pašpatēriņam paredzēto piena daudzumu - ataudzējamo telīšu un nobarojamo teļu ēdināšanu.
Tāpat ZM ierosina - lauksaimniekam pašam būtu jāizlemj, vai kvotas pārsniegšanas gadījumā maksāt soda naudu vai tomēr samazināt piena apjomu. Par papildu iespējamiem risinājumiem, lai novērstu vai samazinātu piena kvotu pārsniegšanu, lauksaimnieki var vērsties Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā.