Vairāki krievu valodā rakstošie mūsdienu autori būtu dēvējami par detektīvromānu rakstniekiem - Ņeznanskis, Mariņina, Koreckis, Doncova. Latvijas literāti šodien vairāk atrodas eksperimentālu izteiksmes līdzekļu meklējumos, kas nav īsti skaidri definējami. Tamdēļ latviešu valodā lasošie bieži vien izvēlas ārzemju autorus. Turpretī aizrobežu rakstnieki nereti rada ģimenes sāgas vai stāstus ar detektīvelementiem un tos viegli var nodēvēt par mīlas romāniem. Lasītāji savukārt izvēlas to, kas ir pieejams. Samēra nelielajās bibliotēkās netālu no ieejas ir galds vai plaukts ar citu nesen nodotajām grāmatās, tās ir viegli pamanāmas un ērti paņemamas. Līdz ar to daļēji vērojams, ka lasa to, kas dotajā momentā ir apritē. Kad grāmatas tomēr nogulst plauktos, tās tiek pārcilātas ievērojami retāk - piemēram, ta notika ar Meieres romānu "Krēsla". Un, iespējams, līdzīgs liktenis sagaida šobrīd populāro Džeimsas triloģiju. Tas izskatās samerā likumsakarīgi.
Vairāki krievu valodā rakstošie mūsdienu autori būtu dēvējami par detektīvromānu rakstniekiem - Ņeznanskis, Mariņina, Koreckis, Doncova. Latvijas literāti šodien vairāk atrodas eksperimentālu izteiksmes līdzekļu meklējumos, kas nav īsti skaidri definējami. Tamdēļ latviešu valodā lasošie bieži vien izvēlas ārzemju autorus. Turpretī aizrobežu rakstnieki nereti rada ģimenes sāgas vai stāstus ar detektīvelementiem un tos viegli var nodēvēt par mīlas romāniem. Lasītāji savukārt izvēlas to, kas ir pieejams. Samēra nelielajās bibliotēkās netālu no ieejas ir galds vai plaukts ar citu nesen nodotajām grāmatās, tās ir viegli pamanāmas un ērti paņemamas. Līdz ar to daļēji vērojams, ka lasa to, kas dotajā momentā ir apritē. Kad grāmatas tomēr nogulst plauktos, tās tiek pārcilātas ievērojami retāk - piemēram, ta notika ar Meieres romānu "Krēsla". Un, iespējams, līdzīgs liktenis sagaida šobrīd populāro Džeimsas triloģiju. Tas izskatās samerā likumsakarīgi.