Pagājušajā nedēļā, 7. martā Valsts sekretāru sanāksmē pieteiktajā Augstākās izglītības likuma grozījumu projektā, nesaskaņojot ar ministra biroju, iekļauts punkts, kas paredz, ka studiju programmu, kura atbilst Latvijas Republikas izglītības klasifikācijā noteiktajam Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras 6., 7. un 8. līmenim, var īstenot svešvalodā, kura nav Eiropas Savienības oficiālā valoda, ja tāda pati pēc satura studiju programma šajā augstskolā vai koledžā tiek īstenota valsts valodā.
Uzņemoties iniciatīvu par augstākās izglītības un zinātnes izaugsmes plānošanu, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija piektdien, 1.martā, organizē publiskās debates „Augstākā izglītība Latvijā: status quo un nākotnes stratēģija”, informē Saeimas kanceleja.
Nesen Daugavpili ar darba vizīti apmeklēja Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā Inese Stūre. Vizītes laikā viņa tikās ar pilsētas vadību un apmeklēja Daugavpils universitāti.
Jautājumā par augstākās izglītības studiju finansēšanas modeli ir jāizlemj, vai palielināt vienas studiju vietas bāzes izmaksas, tādējādi paaugstinot kvalitāti un izglītības pieejamības jautājumu risinot ar citiem veidiem, vai arī paaugstināt budžeta vietu skaitu, seminārā teica Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā Inese Stūre.
Deputātu vidū ir spēcīgs izglītības sistēmas lobijs – tas ir viens no iemesliem, kādēļ viņi tā pretojas reformām. Tā intervijā radio Baltkom rīta programmai paziņoja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Nevajadzēja paļauties uz Augstākās izglītības padomi, bet šīs jomas vērtēšanas procesu uzreiz ņemt zem lupas pašam. Šādu pārliecību, atbildot uz premjera kritiku, pagājušajā nedēļā intervijā "de facto" pauda izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Viņaprāt, fundamentāla kļūda bija ļaut vērtējumā piedalīties un to uzraudzīt "savējiem", nevis tikai ārvalstu ekspertiem.
Skandāls ap augstākās izglītības izvērtējumu vēršas plašumā. Runas par paviršību vai pat tīšu datu sagrozīšanu apaug ar jaunām aizdomām. Tās tagad trāpījušas Augstākās izglītības padomei, kas iepriekš skarbi kritizēja Izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli. Kā stāsta starptautiskie eksperti, kas piedalījās vērtēšanas darbā - nekad iepriekš vēl neesot nācies piedalīties tik nepārdomātā projektā un Latvijā notikušo nevar uzskatīt par starptautiski pieņemamu veidu, kā noteikt studiju kvalitāti.
Patlaban augstākās izglītības sistēmā "ir iedzīts ķīlis" un līdzšinējais dialoga trūkums, kā arī neuzklausīšana ir novedusi pie nozares konflikta ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli, otrdien "Latvijas Radio" sacīja Augstākās izglītības padomes (AĪP) vadītājs Jānis Vētra.
Saistībā ar Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenoto Eiropas Sociālā fonda projektu "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" ir veikta virkne pārbaužu, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka iegūtie dati ir viltoti, sacīja AIP vadītājs Jānis Vētra.
Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes dekāne profesore Ilga Kreituse intervijā Sandrim Točam.
"Augstākā izglītība ir joma, kurā emocijas kūsā, tāpēc es pat brīnītos, ja viss būtu mierīgi," ceturtdien intervijā laikrakstam “Dienas Bizness” atzīst izglītības ministrs Roberts Ķīlis.
Piektdien notiks konference ”Labāks regulējums efektīvai pārvaldībai un partnerībai”, kurā Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs un Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis parakstīs sadarbības memorandu par efektīvu un atklātu sadarbību augstākās izglītības un zinātnes reformu plānošanas un īstenošanas procesā, lai veicinātu augstākās izglītības un zinātnes attīstību un tās starptautisko konkurētspēju, informēja LDDK.
Ministru kabinets (MK) otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītos augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumus, kas iepriekš izraisīja diskusijas un strīdus starp nozarē strādājošajiem un arī politiķiem.
Valdība otrdien uzdeva Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) līdz 2012.gada 1.novembrim iesniegt valdībā izvērtējumu par tām augstākās izglītības studiju programmām, kas ir kvalitatīvas, pilnveidojamas vai apšaubāmas.
Eiropas Komisija (EK) otrdien izveidojusi augstākās izglītības modernizācijas darba grupu. Darba grupa paredzējusi pētīt, kā panākt pedagoģiskā personāla izcilību augstskolās un kā vislabāk integrēt digitālos mācību līdzekļus programmu saturā, spējot piedāvāt mūsdienu prasmēm atbilstošu izglītību.
Saeimas pieņemtais lēmums, ka visu padomju laikā iegūto augstāko izglītību nevis automātiski pielīdzina maģistra grādam, bet gan dara to uz katra cilvēka iesnieguma pamata, radījis krietni daudz darba diplomu pielīdzinātājiem. Cilvēku interese izrādījusies daudzkārt lielāka, nekā prognozēts! Diplomus pielīdzina Akadēmiskās informācijas centrs, un šim nolūkam piešķirtie valsts līdzekļi jau izsmelti. Kamēr Izglītības un zinātnes ministrija meklē papildu finansējumu, centrs turpina darbu ar iekšējām rezervēm.
Latvijas augstskolu studentu skaits pastāvīgi sarūk. Ir izpētīts, ka tuvāko desmit gadu laikā tradicionālā studentu demogrāfiskā grupa (18-24 gadi) saruks par 40%. Sakarā ar to rodas jautājums – kā augstskolas Latvijā spēs nodrošināt vismaz esošo izglītības līmeni, nepaaugstinot studiju maksu?
Jūnija beigās Nodarbinātības valsts aģentūras Daugavpils filiālē tika reģistrēti 8 080 bezdarbnieku, no kuriem 4 504 (55,74%) ir sievietes un 3 576 (44,26%) vīrieši, portālam Gorod.lv paziņoja NVA Daugavpils filiāles vadītājs Jānis Vanags.
Lai gan augstākās izglītības studiju programmu kvalitātes izvērtēšanas eksperti savu darbu beidza jau jūnija pirmajā pusē un viņu atzinumi visām augstskolām ir zināmi, plašākai sabiedrībai tie tiks paturēti noslēpumā līdz septembrim, lai neietekmētu skolu beidzēji izvēli, piektdien vēsta laikraksts "Diena".