Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes dekāne profesore Ilga Kreituse intervijā Sandrim Točam.
Vairākas augstskolas ir pieprasījušas izglītības ministra demisiju, bet Roberta Ķīļa atbilde ir, ka tas ir veids, kā piespiest valsti turpināt finansēt nekvalitatīvas programmas.
Daļēji tā ir Ķīļa kunga šantāža pret augstāko izglītību, saprotot, ka šodien sabiedrība alkst pārmaiņu. Un alkst ļoti reālu pārmaiņu, sevišķi tad, ja tas saistās ar naudu. Bet šajā gadījumā Roberts Ķīļis uzstājas provokatora lomā, izveidojot sistēmu, kas savstarpēji sanaido augstskolas un programmas. Jo kurš gan ir četrpadsmitais, bet kurš divdesmit piektais? Un kāpēc Malnavas sovhoztehnikums ir pirmajā vietā - tas vispār nav saprotams. Tomēr visam tam ir dziļāka jēga. Ja eksaktās zinātnes, ķīmija, transports tiek nolikti zemākās pozīcijās, ir iespēja nepalielināt šo programmu finansējumu. Tas dod iespēju saglabāt valsts budžeta deficītu 1,4% līmenī. Bet, iegūstot šo šķietamo budžeta stabilitāti, mēs gremdējam specialitātes, uz kurām būtu jābalstās Nacionālajam attīstības plānam. Un šeit Ķīļa kungs, man šķiet, to lāga neapzinādamies, ir kļuvis par Vilka kunga ekonomiskās politikas upurjēru. Iedomādamies, ka viņš ir tas glābējs un kvalitatīvais pārveidotājs. Visnožēlojamākais šajā situācijā ir tas, ka Roberts Ķīlis pats televīzijā atzinās, ka ir izmantojis izglītības ministrijas ierēdņa darbību, lai izdarītu vienu ļaunu pasākumu. Proti, diskreditētu tos profesorus, kas atbrauca no Vācijas, Dānijas, citām valstīm ar augstu prestižu savā specialitātē. Un tagad viens ierēdnis ņem un pārskata viņu veikto akreditāciju pēc saviem ieskatiem un uzskatiem. Šodien mēs vēl neesam izvērtējuši tās sekas, kas mums pēc šāda Latvijas IZM gājiena var būt Eiropā.
Vai šajā situācijā Roberta Ķīļa demisija ir izeja? Premjers Valdis Dombrovskis saskata problēmas Ķīļa komunikācijā, bet nesaskata nekādas problēmas viņa reformās, vai ne?
Mums jau labu laiku ir iegājusies tāda nostāja, ka premjers ir pats par sevi, valdība par sevi un ministrs katrs par sevi. Šodien valstī galvenā un lielākā problēma ir tā, ka trūkst kopēja skatījuma, par kuru galvenā atbildība ir jāuzņemas Ministru prezidentam, kas šajā gadījumā ir Dombrovska kungs. Ķīļa demisija būtu mācība, ka nevajag vienam ministram iedomāties, ka viņš ir svētāks par Romas pāvestu Vatikānā un viņš ir vienīgais, pareizais un ģeniālais. Bet patiesībā ir kļuvis par citu pakalpiņu, pats to nesaprotot. Tā varētu būt tikai mācība, lai Ķīļa kungs nolaistos uz zemes. Un sāktu reāli skatīties, kā viņš tiek izmantots visā šajā spēlē. Bet, jā, loģiski, ka par izglītības reformām atbild valdība kopumā. Un ja valdība nav spējīga dot savu kopēju redzējumu. Ja valdība nespēj kontaktēties ar Saeimu, cik zinu Saeimas izglītības komisijā jau ir bijušas lielas pretrunas, tas jau liecina par zināmu krīzi pašā valstī un valdības darbībā. Un tas ir jāskatās kompleksā ar to, kura partija par ko ir uzņēmusies atbildību. Ja šī partija šajā koalīcijā nevar darboties tā, lai tas neradītu ļaunumu valstij, tad ir jādomā, vai šī koalīcija vispār vairs ir spējīga radīt kādu progresu.
Vai vispār ir vajadzīgas reformas Latvijas izglītībā?
Tās ir jau sen vajadzīgas, bet nav vajadzīga runāšana par to, tēlojot ģenialitāti, bet neizdarot neko. Lielākā un smagākā reforma, kas būtu nepieciešama, ir pozitīvi pārskatīt finansējumu izglītībai. Tas faktors, ka Latvijā augstskolā studējošais saņem 0,7 no tā, ko saņem vidusskolnieks, parāda to, ka ne par kādām kvalitatīvām izaugsmēm mēs runāt nevaram. Ķīļa kungs visu laiku runā par valsts līdzekļu pārskatīšanu valsts augstskolās. Bet es atvainojos, valsts augstskolās daudzās programmās valsts neiegulda ne santīmu. Tajā pašā laikā to beidzēji ir konkurētspējīgi, bet valsts trīspadsmit gadus pat nav uzskatījusi par vajadzīgu painteresēties, kā mēs dzīvojam, to visu ir apmaksājuši vecāki. Bet reformas ir jāsāk no apakšas, un jāpārskata tas, cik Latvijas vidusskolu programmas atbilst tam, ko studentiem izvirza augstskolas, lai viņi tur varētu iegūt izglītību un turpināt to Eiropas augstskolās. Tomēr, ja kāds man šodien saka, ka Latvijā nekādas izglītības nav un viss ir ļoti slikti, tad man gribas pajautāt tam pašam Ķīļa kungam - no kurienes tad jūs, tie gudrie, esat nākuši. Latvijas izglītība jums ir devusi pamatu, lai jūs Eiropā varētu turpināt mācības.
Varbūt šis augstākās izglītības programmu izvērtējums jau no sākta gala nav nekāda ekspertīze, bet sabiedrisko attiecību pasākums, lai pierādītu, ka izglītībai var samazināt finansējumu?
Izglītības ministrija ir veikusi politisko pasūtījumu, lai Latvija varētu pildīt Māstrihtas kritērijus vairāk, nekā to var atļauties, nedodot naudu augstākajai izglītībai. Neredzu citu izskaidrojumu tam, ko šobrīd ir izdarījusi izglītības ministrija, piesedzoties ar vārdu «reforma». Un man ir ļoti žēl, ka radošs cilvēks Ķīlis ir iekritis šajā politiskajā tīklā, ko viņam ir izlikuši daudz gudrāki un rūdītāki spēlētāji tajā sfērā, ko sauc par politikas veidošanu. Viena otra Ķīļa ideja ir ļoti laba, bet viņš kļuvis par politisko spēļu upuri jomā, kur viņš ir ļoti vājš spēlētājs. Jo viņš tic katram vārdam, ko viņam saka. Un paļaujas uz ierēdņiem. Bet atcerieties, ka ministram nav neuzticamāka palīga kā ierēdnis, ja tu viņu nekontrolē.
Jūs sacījāt, ka pašlaik strādājat pie vēstules Robertam Ķīlim, kas tajā būs?
Arī Rīgas Stradiņa universitātē gribam saprast skaidrojumu, kāpēc mums starptautiskie eksperti dod augstāko līmeni, bet Ķīļa ierēdnis visām četrām programmām ir aprēķinājis B līmeni. Saprotiet, ka nedrīkst šādi spēlēties ar augstāko izglītību. Nedrīkst tā ņirgāties par cilvēkiem, kas dara savu darbu. Un kas studentos rada neizpratni.
Vai Robertam Ķīlim vajag demisionēt?
Tas nav tikai Ķīļa jautājums, tas ir valdības jautājums kopumā.
Tad valdībai ir jādemisionē?
Valdībai ir jāatrod savs skatījums kā vienotam organismam, kas kopīgi strādā, lai kopā risinātu visus problemātiskos ekonomiskos jautājumus valstī. Valdībai jāpārskata savas prioritātes par to, kam dot budžeta finansējumu. Ja man ir jāklausās, ka Latvijā cels cietumu par 55 miljoniem latu, tad gribu teikt - iedodiet tos miljonus augstākajai izglītībai. Un jūs redzēsiet, ka rezultāts būs daudz labāks. Ja cietumam paredzētā nauda tiks novirzīta izglītībai - zagt vajadzēs mazāk un mazāk vajadzēs atrasties uz ielām cilvēkiem bez darba.