Plānoto valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformu, kurā paredzēts "zem vienas cepures" apvienot dažādos uzņēmumus, kuros valsts ir īpašnieks, sāks ar tādiem uzņēmumiem, kuri apsaimnieko nekustamos īpašumus, un tādiem, kuros valstij ir mazākuma daļas, trešdien telekanāla LNT raidījumā "900 sekundes" skaidroja ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
Tiek plānots, ka pirmo apvienos tādu uzņēmumu pārvaldību, kuri dažādu valsts resoru paspārnē apsaimnieko nekustamos īpašumus, piemēram, "Valsts nekustamie īpašumi", kā arī pārvaldību uzņēmumiem, kuros valstij ir mazākuma daļas. Premjers neizslēdza, ka starp tiem var arī būt "Latvijas mobilais telefons".
Dombrovskis LNT vairākkārt uzsvēra, ka process netiks forsēts, ka esošajām uzņēmumu valdēm un padomēm darbā nekādas izmaiņas nenotiks, bet mērķis ir uzlabot "pārvaldīšanas kvalitāti" un "kapitāla atdeves rādītājus".
Premjers atgādināja, ka nepieciešamība centralizēt valsts kapitālsabiedrību pārvaldību ir tāpēc, ka pašlaik tā ir ļoti izkaisīta. Dažādi valsts resori pārvalda dažādus uzņēmumus. Kvalitatīvu pārvaldību apgrūtina arī tas, ka valsts pārstāvji šādos uzņēmumos ir šo resoru darbinieki, kuriem jau ir daudz citu pienākumu - piemēram, visos Satiksmes ministrijas pārvaldītajos uzņēmumos valsti kā īpašnieku pārstāv ministrijas valsts sekretārs, kas, kā izteicās Dombrovskis, "jau tā ir pilna laika darbs".
Jau vēstīts, ka neilgi pēc jaunās valdības dabības sākšanās, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts skaidroja: Lai nodrošinātu labāku un caurskatāmāku valsts kapitālsabiedrību pārvaldību, uzlabotu uzņēmumu darbības rezultātus un mērķu izpildi, nedrīkst kavēties veikt reformas valsts uzņēmumu pārvaldībā.
"Valsts, esot kapitāla daļu turētāja vairāk nekā 140 uzņēmumos, pietiekami aktīvi iesaistās komercdarbībā, taču pašreizējā pārvaldības politika nenodrošina augstāko iespējamo ieguvumu ne sabiedrībai, ne arī ekonomikai kopumā. Ja reforma būtu veikta jau agrāk, iespējams, arī valsts budžeta konsolidācijai nepieciešamā summa būtu bijusi mazāka, jo kaimiņu piemērs rāda, ka, ieviešot skaidrus darbības un korporatīvās pārvaldības principus, iespējams palielināt ne tikai valstij dividendēs izmaksājamo summu, bet arī uzlabot specifisko nozares mērķu sasniegšanu," pauda Pavļuts.
Februārī Reformu vadības grupa atbalstīja virzību uz daļēji centralizētu valsts uzņēmumu pārvaldības modeli. Šim virzienam piekrīt arī premjers Dombrovskis, tāpēc Reformu vadības grupā tika izveidota speciāla darba grupa. Pastāv virkne valsts uzņēmumu, kuru kapitāla daļas būtu jānodod pārvaldīšanai centrālai institūcijai, kas varētu būt aģentūras tipa iestāde premjera pakļautībā. Šai jaunveidojamajai aģentūrai arī varētu tikt nodota liela daļa valsts kapitālsabiedrību daļu, bet tie uzņēmumi, kuriem ir būtiska nozares nozīme, paliktu ministriju pārraudzībā, vienlaikus gan pakļaujoties vienotiem pārraudzības kritērijiem.