Nacionālisms ir ļoti ērta ideoloģija citādā ziņā nespējīgiem politiķiem, tādēļ Latvijas politiskajā dzīvē tas tiek aktualizēts atkal un atkal. Tā intervijā lat.mixnews.lv izteicās bijušais polittehnologs, žurnāla "Playboy" galvenais redaktors Jurģis Liepnieks.
"Tā mums iekārtota politiskā diskusija, gan jau tas kādreiz beigsies, lai gan pasaules politiskā pieredze rāda, ka nacionālisms mirst pats pēdējais," norādīja Liepnieks.
Viņaprāt, viens no iemesliem etnisko pretrunu izmantošanai ir tas, ka politiķi ir saimnieciski, ekonomiski un citādi nespējīgi, un viņiem tā ir iespēja piesaistīt plašu uzmanību.
"Neliešu un impotentu patvērums, tas ir vienkārši, nekas nav jāmāk, nekas nav jāzina," Liepnieks pārfrāzēja Semjuela Džeksona izteicienu „patriotisms ir pēdējais nelieša patvērums", ar ko 1775.gadā nosodīja viltus patriotismu.
"Es nedomāju, ka mūsu sabiedrībā, kuras demogrāfiskā un etniskā struktūra ir tāda, kāda viņa ir, šis jautājums varētu izzust," norādīja žurnālists, uzsverot, ka pēdējā laikā to var novērot arī partijas "Vienotība" izpildījumā.
"Protams, konkurēt ar (Nilu) Ušakovu ir ārkārtīgi grūti, un citādi nespējot izcelties, viņi kļūst par nacionālistiem," skaidroja Liepnieks. Kā spilgtu piemēru nacionālisma izmantošanai viņš norādīja Sarmītes Ēlertes ("Vienotība") pēdējā laikā pausto nostāju, ko viņš raksturoja kā "skarbāko, radikālāko nacionālismu, kas jebkad Latvijā ir atskaņots".
"Tur vēl solis, un viņa varēs apkampties un bučoties ar Gardu."
"Nacionālisms vienmēr ir gatavs, tur vajadzīga tikai dedzība, tur vajadzīgs tikai, lai siekalas sprāgst ārā pa muti, nekāds intelekts, nekāda kompetence, nekādas zināšanas nav vajadzīgas," nacionālismu kā politikas instrumentu skarbi kritizēja Liepnieks.
Savā ziņā mūsos katrā ir nacionālisma gēns, mēs katrs esam savas tautas pārstāvis, mēs ikdienā pret to dažādi attiecas, bet politiķi var modināt mūsos šo etnisko apziņu, un tas ir tas, ko viņi dara, analizēja Liepnieks.
"Tās ir jūtas, uz ko ir viegli spekulēt. Politiķi nekavējas to izmantot, un mēdz nacionālisma jūtas padarīt svarīgākas mūsu iekšējā dienaskārtībā, nekā tās ir," uzskata Liepnieks.
Tomēr politisko procesu pārzinātājs norādīja uz to, ka Latvijā, neskatoties uz visu, tauta ir pietiekami gudra.
"Latvijas politiskajā vēsturē redzams, ka tāds īsts nacionālisma uzvaras gājiens nekad nav bijis, mūsu sabiedrība nepieslejas ēkstrēmajiem flangiem," pauda Liepnieks.
Japānā nacionālisms ir pašsaprotama lieta, bagātajās arābu valstīs tāpat, Krievijā tāpat, Rietumeiropas nācijās tāpat, tikai Latvijā nez kāpēc tas tiek aprakstīts Liepnieka kunga izteikumiem.
Izskatās, ka Liepnieks pamazām sāk zaudēt veselo saprātu. Visas citas tautas cenšas saglabāt nacionālo identitāti, bet te atrodas pavisam savādi trubadūri. Vai esi sācis pūst krievu internacionālisma stabulē? Vai arī varbūt tikai uzvārds ir latvisks, bet gēni krievu?