Krievija pasūdzējās par Baltijas valstīm ES 2

Īpaši skaudri šī problēma iezīmējās Eiropas Parlamenta 2014. gada vēlēšanu priekšvakarā, kurās šo valstu „nepilsoņiem” nav tiesību piedalīties vēlēšanās.

„Mēs gaidām, ka beidzot Eiropas Savienība parūpēsies par šo problēmu. Turēsim šo jautājumu redzeslokā gaidāmo Eiropas Parlamenta 2014. gada vēlēšanu kontekstā”, - teica Krievijas ĀM pilnvarotais cilvēktiesību, demokrātijas un tiesību virsvadības jautājumos Konstantīns Dolgovs.

Viņš atzīmēja, ka „situācijas paradokss slēpjas apstāklī, ka Latvijas un Igaunijas „nepilsoņiem” nav tiesību piedalīties vēlēšanās. Tomēr tajā pašā laikā šajās valstīs tiek ņemts vērā iedzīvotāju skaits, nosakot deputātu vietu skaitu Eiropas Parlamentā”.
Tāpat diplomāts norādīja uz to, ka ES nepastāv monitoringa institūts cilvēktiesību jomā, ziņo РИА Новости. Pēc viņa vārdiem no 2012. gada 1. septembra sāka savu darbību ES Speciālais pārstāvis cilvēktiesību jautājumos, kura mandāts „principiāli neparedz darbu iekšējo cilvēktiesību problēmu risināšanā un ir vērsts uz šādu jautājumu monitoringu ārpus ES”.

Kā atzīmēja Dolgovs, Krievija cer, ka ASV sāks izmantot „atbilstošus iedarbības pasākumus pret saviem Baltijas valstu sabiedrotajiem par cilvēktiesību pārkāpumiem”.

Līdz ar to diplomāts aktualizēja jautājumu par nacistu varonīguma cildināšanu Baltijas valstīs, vēsta ИТАР-ТАСС. Pēc viņa vārdiem Krievijā „neuzskata par iespējamu attaisnot ikgadējos SS leģionāru maršus Rīgā vai „Vaffen SS” 20. divīzijas veterānu salidojumus Igaunijā, kuri apkauno Eiropu un to piemiņu, kuri gāja bojā, aizsargājot pasauli no fašisma”. Pēc viņa domām tas viss ir tīšas ekstrēmistisku noskaņojumu saspīlēšanas, nacionālisma, ksenofobijas un antisemītisma, rasu un reliģiskā neiecietīguma faktors.