Reizēm mākslas vēsture pasniedz negaidītus pārsteigumus. Nesen viens no tiem šokēja pasaules sabiedrību.
Veselu nedēļu visā pasaulē ar interesi apspriež nevis jaunos izsoļu rekordus, bet galveno pēdējo gadu mākslas detektīvvēsturi.
Novembra sākumā Vācijas valdība publiskoja slepeno informāciju saskaņā, ar kuru vēl 2011. gada pavasarī vienā Minhenes dzīvoklī tika atrasta unikāla 1400 mākslas darbu kolekcija, kuru nacisti nozaga kara laikā, – ziņo style.rbc.ru.
Citu vidū tā satur mākslinieku–modernistu Maksa Bekmana, Emīla Noldes, Franca Marka, Anrī Matisa, Pablo Pikaso, Ogista Renuāra, Paula Klē un daudzu citu šedevrus. Pēc iepriekšējā novērtējuma kopējā atradumu vērtība sasniedz 1,35 miljardus dolāru. Šo notikumu jau nosauca par „pieliekamā šedevru lietu”.
„Slēpņa īpašnieks” – 80 gadus vecais Korneliuss Gurlits. Pensionāram bija vientuļš, agrāk nekur nestrādāja, un viņam nebija oficiāla ienākumu avota. Varas iestādēm radās aizdomas, ka viņš izvairās no nodokļu maksāšanas un veica kratīšanu, kuras rezultātā bija atrastas gleznas.
Visus šos gadus viņš dzīvoja, izmantojot nelegālas mākslas darbu pārdošanas līdzekļus. Pratināšanu gaitā tika noskaidrots, ka atrastos mākslas darbus savāca dīleris Gilderbrants Gurlits, Korneliusa tēvs. Audeklu daļu 1930. gados vācu mākslas tirgotājs tik tiešām iegādājās likumīgā ceļā, tomēr to vairākums tika konfiscēts no ebreju kolekcionāriem kara laikā.
Tad pazīstamo mākslinieku audekli tika savākti tā saucamajā „deģeneratīvās mākslas” valsts krājumā. Pēc Hitlera aicinājuma „apkaunojošo pagrimumu” atnāca apskatīt un apspļaudīt vairāk nekā divi miljoni cilvēku. Vēlāk tika uzskatīts, ka gleznu vairākums ir pazaudēts, sadedzināts un iznīcināts pagrabos. Patiesībā Gilderbrants Gurlits, kuram valdība uzdeva savākt šo kolekciju, deklarēja to kā zudušu Drēzdenes bombardēšanas laikā 1945. gada februārī.
Dārgumu krātuves pastāvēšanu publiskoja pēc vairākiem darbu identifikācijas gadiem (kuru veica slepenībā). Meklēja to izcelsmi, īstos īpašniekus un mantiniekus. Tomēr pilns atrasto šedevru saraksts vēl nav publicēts, bet jau likts milzīgs akcents uz to, ka pārējo vidū ir Andrē Matisa darbs, kuru nacisti 1941. gadā nozaga no Liburnas bankas, kurā to uzglabāja pazīstamais mākslas dīleris Pils Rozenbergs, būdams pārliecināts, ka tur tā būs drošībā.
Savulaik tieši Rozenbergs bija oficiālais Pablo Pikaso dīleris un acīmredzot, ka slepenajā sarakstā ir ne mazums leģendārā mākslinieka darbu. Pirms Parīzes pamešanas, meklējot politisko patvērumu Ņujorkā, Rozenbergs mēģināja paslēpt simtus pazīstamu autoru audeklu (Pikaso, Matisa, Monē, Dalakruā, Van Goga) no izlaupīšanas un iznīcināšanas visā Francijā un citās Eiropas valstīs. Diemžēl vairāk nekā 260 audeklu tomēr nonāca iekarotāju rokās.
Muzeji skeptiski reaģēja uz šo notikumu un praktiski necer atgriezt savus zaudētos mākslas darbus. Eksperti ir pārliecināti, ka daži no šiem dārgumiem parādīsies tirgū tuvāko mēnešu un gadu laikā, bet visa „slepenā militārā operācija” radīs vēl lielāku interesi kolekcionāru vidū, kādēļ mākslas darbu cenas var pārsniegt visus zināmos rekordus.
Piemēram, 1999. gadā likumīgajai īpašniecei Annai Sinklerei tika atgriezts viens no Kloda Monē sērijas „Ūdens lilijas” darbiem, kurš tika nozagts no Rozenberga mājas nacistu iekaušanās laikā. 2008. gadā tā izsoles rekords sasniedza 80,5 milj. dolāru, ieskaitot nodokļus un nodevas.
Notikums ar atrastajām gleznām atkal izraisīja spekulācijas par iespējamo Dzintara istabas atgriešanu. Baumas par to sāka izplatīties pēc Korneliusa brālēna Ekerharta paziņojuma.
Korneliuss kādreiz teica manam tēvam, ka šo noslēpumu Gildebrants viņam pavēstīja pirms savas nāves 1956. gadā. „Bet tas bija pirms 30 vai 40 gadiem”, viņš paziņoja intervijā vienam Vācijas izdevumam. Vai tādēļ tiks atsākti retā dārguma – kabineta meklējumi, kuru 1717. gadā Pēterim I uzdāvināja Frīdrihs Vilhelms I starptautiskajā līmenī? Pagaidām nav zināms. Pēdējo reizi Dzintara istabu, kura bija iepakota kastēs, redzēja karaļa pils ziemeļu spārnā pirms Lielbritānijas aviācijas uzlidojuma Kēninsgbergai 1944. gada augustā. Jebkurā gadījumā izmeklētāji ir pārliecināti, ka šāds „Gurlita kolekcijas” atradums nav pēdējais.