Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks joprojām uzskata, ka viņa lēmuma par savas vietnieces Jutas Strīķes atbrīvošanu no amata tiesiskuma pārbaude bija piekritīga tiesai un tas nav tāds pārvaldes lēmums, kura tiesiskuma pēcpārbaude bija Ministru prezidenta kompetencē.
Kā aģentūru LETA informēja KNAB galvenā speciāliste Māra Priedīte, Streļčenoks premjera Valda Dombrovska rīkojumu ir saņēmis un rūpīgi iepazīsies ar Ministru prezidenta argumentāciju, lai lemtu par tālāko rīcību.
Kā norāda KNAB pārstāve, judikatūra jautājumā par to, kuras tiesas kompetencē ir KNAB amatpersonu atbrīvošanas no amata tiesiskuma pārbaude, ilgstoši nebija izveidojusies un arī tiesu nostāja šajā jautājumā bijusi atšķirīga, un tikai vakar, 6.janvārī, KNAB esot saņemts Augstākās tiesas (AT) spriedums KNAB bijušā izmeklētāja lietā, kurā secināts, ka šādu lietu izskatīšana tomēr ir piekritīga vispārējās jurisdikcijas tiesām.
Streļčenoks uzsver, ka tas, ka pārsūdzības kārtība bija norādīta kā līdz šim analoģiskos KNAB lēmumos, nepadara pašu lēmumu pēc būtības par prettiesisku, kā arī "nemaina lietas faktiskos apstākļus par Strīķes ilglaicīgo prettiesisko rīcību un nepadara šo rīcību par nebijušu". Arī jautājums par arodbiedrības pieaicināšanu Strīķes atbrīvošanas gadījumā esot diskutabls, jo, kā esot norādījis pats Dombrovskis, KNAB amatpersonas ir piederīgas valsts dienestam un darba tiesiskajām attiecībām pakļautas tikai formāli.
KNAB priekšnieks joprojām uzskata, ka Strīķes pieļauto pārkāpumu apmērs, neatkarīgi no tā, vai arodbiedrība piekristu viņas atbrīvošanai vai nē, ir pietiekams, lai viņu atbrīvotu no ieņemamā amata. Valsts un sabiedrības interesēs ir, lai valsts amatpersonas, pildot amata pienākumus valsts dienestā par valsts maksāto atlīdzību, godprātīgi un atbilstoši likumam pildītu savus amata pienākumus.
Streļčenoks vēlas detalizēti iepazīties ar Dombrovska argumentāciju, bet joprojām uztur spēkā savu viedokli par to, ka šā darba strīda risināšanai bija jānotiek tiesā. Tiesa jebkurā gadījumā būtu vērtējusi uzteikuma pamatotību, noskaidrojot, vai darbinieka rīcība ir bijusi pretēja darba devēja interesēm un vai darbinieka pārkāpumu apjoms un tā radītās sekas ir bijis pietiekams pamats šī darbinieka atbrīvošanai no ieņemamā, kā arī tiesa būtu vērtējusi darba uzteikuma kārtību, uzskata KNAB vadītājs. Šim darba strīdam būtu bijis jābūt izšķirtam, ievērojot sacīkstes principu, taču pašlaik Streļčenoka kā neatkarīgas iestādes vadītājam Ministru prezidents šīs tiesības esot atņēmis. Pēc Streļčenoka domām, acīmredzami tik īsā laikā Dombrovskis nav pilnvērtīgi iepazinies ar viņam šodien nosūtītajiem dokumentiem un pieņēmis sasteigtu lēmumu, nevis vērtējis minēto jautājumu pēc būtības, tostarp izvērtējot, vai šī lēmuma atcelšana vispār bija viņa kompetencē.
Papildus tiek skaidrots, ka Strīķes darbības un tās rezultātu novērtēšanas process organizēts atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā tiek veikta novērtēšana.
Portāls Mixnews.lv jau ziņoja, ka Dombrovskis nolēmis atcelt Streļčenoka rīkojumu par Strīķes atbrīvošanu no amata. Premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke aģentūrai LETA pastāstīja, ka Streļčenoka rīkojuma tiesiskumu izvērtējusi Valsts kancelejas juristu darba grupa, kurā piedalījusies arī Ministru prezidenta padomniece juridiskajos jautājumos Sandra Bukane.
Juristi, izvērtējot dokumentus, konstatējuši, ka Streļčenoka pagājušā gada 20.decembra lēmums ir prettiesisks, jo Strīķes atkārtotā novērtēšana par laika posmu no 2013.gada maija līdz novembrim, ko Streļčenoks minējis kā pamatu savam lēmumam, veikta saskaņā ar spēku zaudējušu normatīvo aktu, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā. Savukārt Darba likums noteic, ka darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam - arodbiedrības biedram - bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas. Pretēji judikatūras atziņām, labas pārvaldības principam, valsts pārvaldes efektivitātes un privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošanas principam Streļčenoks savā lēmumā ir norādījis, ka tas ir administratīvs akts, kas pārsūdzams Administratīvajā rajona tiesā.
Lēmuma par atbrīvošanu no amata atcelšana ir lietderīga Valsts pārvaldes iekārtas likuma 63.panta izpratnē, jo nodrošina labas pārvaldības principa īstenošanu un likuma atrunas principa īstenošanu, uzskata juristi.
Kā ziņots, KNAB priekšnieks Streļčenoks pērn 20.decembrī nolēma atbrīvot no amata savu vietnieci Strīķi.
Pagājušā gada vidū Streļčenoks vienpersoniski savas vietnieces darbu bija novērtējis ar D līmeni, kas nozīmē, ka darba izpilde tikai atsevišķās jomās sasniedz prasības attiecīgajā nozarē un darba izpildē nepieciešami uzlabojumi. Strīķe novērtējumā paustos pārmetumus noliedza un vadības rīcībā saskatīja bosinga un mobinga pazīmes.
Atkārtotā Strīķes darbības un tās rezultātu novērtēšanā gada izskaņā viņa atkal saņēma D līmeni. Ņemot vērā to, ka Strīķe nenovērsa iepriekšējā novērtēšanā norādītās nepilnības savā darbībā par ilglaicīgiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, tostarp nepildot KNAB priekšnieka rīkojumus un tādējādi zaudējot darba devēja uzticību, Streļčenoks pieņēma lēmumu Strīķi par neatbilstību ieņemamam amatam atbrīvot no amata. Strīķe darbu KNAB sāka 2003.gada septembrī.