Eirozonas reģiona ekonomikas atveseļošanās šomēnes atslābusi, un jaunākie dati liecina, ka ražošanas un pakalpojumu sektora attīstība sākusi bremzēties, raksta Bloomberg.
Markit ražošanas indekss februārī negaidīti sarucis līdz 53 punktiem, salīdzinot ar 54 punktiem janvārī, savukārt pakalpojumu sektora indekss pieauga lēnāk nekā gaidīts – no 51,6 punktiem līdz 51,7 punktiem. Kombinētais indekss saruka no 52,9 punktiem līdz 52,7 punktiem.
Kamēr jaunākās prognozes liecina, ka eirozonas ekonomika šogad augs pirmo reizi pēdējo trīs gadu laikā, atveseļošanās tempu apdraud bezdarba līmenis, kas ir tuvu rekordaugstai atzīmei, kā arī zemā inflācija. Bezdarba līmenis eirozonā aizvien turas pie 12%.
Eiropas Centrālās bankas amatpersonas patlaban diskutē, vai vajadzētu atvieglot monetāro politiku vēl vairāk, jo inflācija ir mazāk nekā puse no ECB noteiktā mērķa – 2%, ko tā definē kā cenu stabilitāti.
Db.lv jau rakstīja, ka pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, eirozonas IKP audzis par 0,3%, savukārt Eiropas Savienības IKP – par 0,4%, liecina Eurostat dati.
Trešajā ceturksnī eirozonas IKP pieauga par 0,1%, bet ES – par 0,3%.
Gada laikā eirozonas IKP pieauga par 1,1%.