Vidējais patēriņa cenu līmenis šogad jūnijā, salīdzinot ar jūniju pērn, palielinājās par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Vidējais patēriņa cenu līmenis 2014.gada aprīlī, salīdzinot to pašu mēnesi pirms gada, palielinājās par 0,7%. Precēm cenas nemainījās, bet pakalpojumiem cenas pieauga par 2,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Aprīlī eirozonas patēriņa cenas augušas lēnāk nekā ekonomisti prognozēja, tādējādi turpinot radīt spiedienu uz Eiropas Centrālo banku, lemjot par iespējamiem soļiem, lai izvairītos no deflācijas riska, raksta Bloomberg.
Martā Ķīnas patēriņa inflācija turējās zem valdības noteiktā mērķa, jo straujāks kritums bija vērojams ražošanas cenās, raksta Bloomberg.
Kamēr eirozonā inflācija tuvojas nulles atzīmei, Latvijā cenas tomēr pieaugs, taču pieaugums būs samērīgs.
Eirozonas inflācija februārī negaidīti samazinājusies, tādējādi vēl vairāk radot spiedienu uz Eiropas Centrālās bankas darbību, raksta Bloomberg.
Solījums eiro ieviešanas procesā strauji necelt cenas bija dzīvotspējīgs vien gada pirmās pāris nedēļas, jo, kā liecina statistiķu aprēķini, vairākām iedzīvotājiem vitāli svarīgām preču grupām cenas piedzīvojušas visai strauju pieaugumu.
"Nevar noliegt, ka neliela ietekme ir arī saistībā pāreju uz eiro valūtu," komentējot janvāra inflācijas radītājus, otrdien žurnālistiem norādīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
Vidējais patēriņa cenu līmenis 2014.gada janvārī, salīdzinot ar 2013.gada janvāri, pieaudzis par 0,4%, vēsta Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.
Tiek paredzēts, ka eirozonā gada inflācijas līmenis 2014. gada pirmajā mēnesī būs 0,7% iepretim 0,8% inflācijai, kas eirozonā bija pērn decembrī, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat dati.
Banānu cenu pazemināšanās pamato Latvijas Centrālās statistika pārvaldes (CSP) kārtējo matemātisko bestselleru, kurā 4,93 =5,17 latu.
Oktobrī patēriņa cenu līmenis gada griezumā nav mainījies, bet salīdzinājumā ar septembri novērota 0,3% inflācija, ziņo "Nozare.lv".
«Jaunākās norises tautsaimniecībā, zemā inflācija un aplēses par situācijas attīstību turpmākajiem periodam liecina, ka šobrīd riski cenu stabilitātei vidējā termiņā ir ierobežoti.
Saskaņā ar iepriekšējo informāciju, kura sniedza Vācijas Federālā statistikas pārvalde, patēriņa cenas, kuras aprēķinātas saskaņā ar Eiropas Savienības standartiem, šajā mēnesī gada izteiksmē paaugstinājās par 1,6%. Pēc jūlija datiem cenas bija nemainīgas, ziņo www.forex.ru.
Inflācija Krievijā pēc stāvokļa uz jūlija beigām 14,7 reizes pārsniedza vidējo Eiropas inflāciju salīdzinājumā ar 2012. gada decembri, sastādot šajā periodā 4,4% pret 0,3% ES valstīs, ziņo РИА „Новости" ar atsauci uz Rosstata datiem.
Pēc pāris mēnešiem, kad globālo tendenču ietekmē Latvijas patērētājs varēja baudīt deflācijas augļus, jūnijā mūsu valstī atgriezusies inflācija, tomēr tā bijusi gandrīz nejūtama.
Jūnijā eirozonas gada inflācija varētu būt palielinājusies līdz 1,6%, liecina Eurostat provizoriskie dati.
Gada inflācija eirozonā maijā pieaugusi līdz 1,4% atzīmei, liecina Eurostat dati. Vēl mēnesi iepriekš gada inflācija eirozonā bija 1,2% apmērā. Savukārt Eiropas Savienības (ES) kā kopuma gada inflācija pagājušajā mēnesī bijusi 1,6% apmērā.
Saskaņā ar Eiropas statistikas biroja ”Eurostat” datiem, gada inflācija eirozonas valstīs šī gada maijā pieaugusi par 0,2 %, sasniedzot 1,4 %.
Iespējams, maijs ir pēdējais mēnesis šogad, kad novērojām gada deflāciju. Šī brīža deflācija Latvijā ir īstermiņa fenomens, kuru veicināja gan vāja ekonomikas attīstība pasaulē, ko pavadīja daudzmaz stabilas naftas un citu izejvielu cenas un lēnāks patēriņa kāpums daudzās pasaules valstīs, gan zems iekšzemes faktoru spiediens uz cenām, paredzamo situācijas attīstību vērtē Swedbank ekonomiste Kristilla Skrūzkalne.
Vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada martā, salīdzinot ar 2012. gada martu, palielinājās par 0,2%. Precēm cenas pieauga par 0,3%, bet pakalpojumiem nemainījās, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Latvijas Banka samazina inflācijas prognozi šim gadam no iepriekš noteiktajiem 2% līdz 1%, ceturtdien žurnālistiem paziņoja bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Vidējais patēriņa cenu līmenis 2013.gada februārī, salīdzinot ar 2012.gada februāri, palielinājās par 0,3%. Precēm cenas pieauga par 0,4%, bet pakalpojumiem – par 0,2%.
Domāju, ka ziņa par to, ka cenu līmenis janvārī pret decembri ir pazeminājies par 0,2% un gada inflācija ir nokritusies līdz tikai 0,6%, radīs tādu neticību, skepsi un nievas kā reti kura ziņa par ekonomiku, grūtsirdīgs par līdzpilsoņu potenciālajiem komentāriem par Latvijas ekonomikas sniegumu ir DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Janvārī patēriņa cenu līmenis uzrādīja 0.2% kritumu, kas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir neierasta aina. Šādu iznākumu nosaka vājais ārējais spiediens, kā arī tas, ka gada sākums nav nesis nodokļu un tarifu kāpumu.
Vidējais patēriņa cenu līmenis 2013.gada janvārī, salīdzinot ar 2012.gada janvāri, palielinājās par 0,6%. Savukārt mēneša laikā cenas vidēji samazinājās par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija.
Inflācija Latvijā nākamgad tiek lēsta kopumā 2% vai 2,2% apmērā, bet eiro ieviešanas ietekme uz inflāciju būs 0,2% vai 0,3%, piektdien žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Andris Vilks, kurš atzina, ka būs ļoti pārsteigts, ja ar eiro ieviešanu saistītā inflācija pārsniegs 0,2% vai 0,3%.
ECB 2013.gadā prognozē inflāciju eirozonā 2% apmērā, un līdzsvarotu ekonomisko izaugsmi, ziņo portāls ukrinform.ua.
Aizvadītā gada laikā patēriņa cenas palielinājās par 1,6%, tai skaitā precēm cenas pieauga par 2%, bet pakalpojumiem – par 0,5%. 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem , ir palielinājies par 2,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Novembrī patēriņa cenu līmenis Latvijā turpinājis sarukt – salīdzinājumā ar oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis sarucis par 0,1%. Salīdzinājumam 2010.gada novembrī patēriņa cenu līmenis bija par 0,2% lielāks nekā oktobrī, savukārt pērn novembrī cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi nemainījās, norāda Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vadītājs Jānis Salmiņš.
Vidējais patēriņa cenu līmenis 2012.gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, samazinājās par 0,1%. Vidējais preču cenu līmenis mēneša laikā nemainījās, bet pakalpojumiem cenas samazinājās par 0,3%, pirmdien paziņoja Centrālā statistikas pārvalde (CSP).
Rudens sākumā inflācijas tempi sākuši nedaudz pieaugt - septembrī, salīdzinot ar augustu, patēriņa cenas vidēji palielinājās par 0,5%. Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada septembri, cenas pieaugušas par 1,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Augustā, salīdzinot ar jūliju, patēriņu preču cenas samazinājās par 0,3%, bet, salīdzinot ar pagājušā gada augustu – cenas pieauga par 1,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Cenu kāpums Latvijā turpina bremzēties - vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada jūlijā, salīdzinot ar atbilstošu mēnesi pērn, bijis par 1,7% augstāks. Precēm cenas gada laikā pieauga par 1,6%, bet pakalpojumiem - par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Nodokļu samazināšanas pasākumi tiek sākti ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu inflācijas pieauguma dēļ, trešdien telekompānijā LNT atzina premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība).
Patēriņa cenas šā gada martā, salīdzinot ar februāri, palielinājās par 0,6%, bet gada inflācija pagājušajā mēnesī samazinājās līdz 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Valda Dombrovska valdība pasludinājusi inflāciju par savu ienaidnieci tāpēc, ka tā apdraudot eiro ieviešanu Latvijā.