Janvārī patēriņa cenu līmenis uzrādīja 0.2% kritumu, kas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir neierasta aina. Šādu iznākumu nosaka vājais ārējais spiediens, kā arī tas, ka gada sākums nav nesis nodokļu un tarifu kāpumu.
Lielākā ietekme uz cenu kāpumu bija pārtikai, bet kritumam apģērbiem un apaviem. Tāpat cenu līmeni uz leju turpināja vilkt sakaru tarifu samazinājums.
Rezultātā gada inflācija ir noslīdējusi līdz 0.6%. Tendences liecina, ka martā inflācija sasniegs vai būs tuvu nullei, bet aprīlī tai ir visas iespējas pārvērsties par deflāciju. Gada otrajā pusē tā pamazām pieaugs. Ārējo faktoru risks tuvākajā laikā ir ļoti zems, savukārt iekšējie ierobežoti.
Pārtikas izejvielu cenas kopš pērnās vasaras ir pastāvīgi sarukušas, kas nozīmē, ka cenām mazumtirdzniecībā būtu jāuzrāda minimālas izmaiņas. Ja naftas cenas saglabājas pašreizējos līmeņos, energoresursu ietekme uz inflācijai būs minimāla. Tomēr nesenais degvielas cenu kāpums saistīts ar naftas cenu celšanos. Tas atspoguļo ASV un Ķīnas ekonomiku perspektīvu uzlabošanos un OPEC ieguves apjomu samazinājuma ietekmi.Arī gaidas, ka tuvākajā laikā pārstrādes rūpnīcu jaudu samazināšanās atsauksies krājumu sarukumā, ir atstājušas ietekmi. Tas norāda, ka augošais optimisms turpmāk varētu būt viens no faktoriem, kas veicinās naftas un attiecīgi degvielas cenu svārstības. Par gadu kopumā šā gada inflācijas temps būs zemāks par pērn novēroto un varētu sasniegt 1.4%.