Aprīlī eirozonas patēriņa cenas augušas lēnāk nekā ekonomisti prognozēja, tādējādi turpinot radīt spiedienu uz Eiropas Centrālo banku, lemjot par iespējamiem soļiem, lai izvairītos no deflācijas riska, raksta Bloomberg.
Gada inflācija aprīlī bija 0,7%, kas gan ir lielāka nekā martā, kad tā bija 0,5%, taču ir mazāka nekā 0,8%, ko gaidīja Bloomberg aptaujātie ekonomisti.
Šodienas dati varētu būt izšķiroši turpmākai ECB rīcībai, kas izvērtē potenciālos soļus, sākot no negatīvām procentu likmēm līdz kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumiem. ECB vadītājs Mario Dragi pagājušajā nedēļā sacīja, ka centrālā banka varētu sākt plašus aktīvu iepirkumus, ja pasliktināsies inflācijas perspektīvas.
«Inflācija 0,7% līmenī nav lieliska, tomēr tā var nedaudz mazināt bažas par deflāciju,» saka IHS Global Insight ekonomists Hovards Arčers. «ECB nesaskata deflāciju kā būtisku risku, tomēr viņi ir nobažījušies par pārāk ilgu, ļoti vāju inflāciju, īpaši, ja tā ir zem 1%,» norāda eksperts.
Enerģētikas cenas aprīlī eirozonā sarukušas par 1,2%, salīdzinot ar 2,1% kritumu martā, bet alkoholisko dzērienu, pārtikas un tabakas izstrādājumu cenas pakāpušās par 0,7%, salīdzinot ar 1% kritumu iepriekš. Pakalpojumu cenas pieauga par 1,6%.
Pamatinflācija, kas izslēdz svārstīgas preces, piemēram, enerģētiku, pārtiku, alkoholu un tabaku, aprīlī bija 1%, salīdzinot ar 0,7% martā, liecina Eurostat dati.