Aptauja: samazinoties iedzīvotāju skaitam, pašiem jācenšas veidot uzkrājumus vecumdienām

foto kasjauns.lv
foto kasjauns.lv

Ņemot vērā tautas skaitīšanas rezultātus par Latvijas demogrāfisko situāciju, pārliecinošs vairākums jeb 73% iedzīvotāju uzskata, ka vajadzētu nopietnāk domāt par savu pensijas uzkrājumu veidošanu vecumdienām, liecina Citadele atklātā pensiju fonda un SKDS veiktā iedzīvotāju aptauja.

2011. gada Latvijas tautas skaitīšanas rezultāti liecina, ka, salīdzinot ar 2000. gadu, par 12% ir samazinājies iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā, tai pat laikā par 3% ir pieaudzis pensijas vecuma iedzīvotāju skaits. Aptauja liecina, ka, ņemot vērā šos datus, 73% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 50 gadiem, uzskata, ka Latvijas iedzīvotājiem vajadzētu nopietnāk domāt par savu pensijas uzkrājumu veidošanu un pašiem censties veidot lielākus uzkrājumus vecumdienām. 10% iedzīvotāju uzskata, ka nevajadzētu nopietnāk domāt par pensijas uzkrājumu veidošanu, bet 17% norādījuši, ka ir grūti pateikt.

"Aptauja liecina, ka neatkarīgi no tautas skaitīšanas datiem 54,4% ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi pašiem veidot uzkrājumus nevis gaidīt, ka pietiekamu pensiju nodrošinās valsts. Tikai 6,2% iedzīvotāju uzskata, ka pašiem veidot pensijas uzkrājumus nav svarīgi, jo pensiju nodrošinās valsts. Savukārt 28,2% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju par pensiju nedomā, paļaujoties – "kā būs, tā būs", bet 11,2% ir grūti pateikt," saka SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Citadele atklātā pensiju fonda valdes priekšsēdētājs Uģis Vorons atzīst: "Līdzīgu tendenci, ka cilvēki pakāpeniski vairāk pievērš uzmanību uzkrājumu veidošanai, apliecina arī banku sektora dati. Latvijas iedzīvotāju skaits, kas uzkrāj pensiju 3. līmenī, lēnām pieaug. LR Centrālās statistikas pārvaldes un Latvijas Komercbanku asociācijas dati liecina, ka iedzīvotāju skaits, kas uzkrāj pensiju 3. līmenī, pēdejo 4 gadu laikā ir palielinājies no 177 tūkstošiem līdz 188 tūkstošiem. Savukārt uzkrātais kapitāls 2012. gadā uz vienu pensiju 3. līmeņa dalībnieku ir palielinājies par 30%, salīdzinot ar 2009. gadu."

Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece vērš uzmanību, ka "vidējais dzīves ilgums Latvijā pieaug un cilvēku skaits darbaspējas vecumā samazinās, līdz ar ko neizbēgama ir realitāte, ka palielināsies vecums, kādā persona sāks saņemt valsts garantēto pensiju. Tāpēc papildu risinājums ir savlaicīgu uzkrājumu veidošana pensiju 3. līmenī, ko cilvēks var izmantot jau no 55 gadu vecuma."

"Pensiju 3. līmenim ir nozīmīga loma kopējā pensijas apmēra veidošanā. Pensiju sistēmas mērķis ir veidot pietiekamu ienākumu atvietojuma līmeni, ko cilvēks var nodrošināt, iesaistoties visos trīs pensiju līmeņos," saka Jana Muižniece.

"Visaktīvākie 3. līmeņa dalībnieki ir cilvēki vecumā no 46 gadiem, viņi arī investē savu pensiju kapitāla veidošanā arvien lielākas naudas summas. Citadele atklātā pensiju fonda dati liecina, ka 2011. gadā pensiju 3. līmenī dalībnieku skaits vecumā no 46 gadiem palielinājies par 4%, salīdzinot ar 2009. gadu. Savukārt uzkrātais papildpensijas kapitāls Citadele atklātajā pensiju fondā ieguldītājiem no 46 gadu vecuma šajā laika periodā ir pieaudzis par 11%," saka Uģis Vorons.

Kā norāda eksperti, Latvijā kopumā mājsaimniecību īpatsvars, kam ir finanšu uzkrājumi, ir ļoti zems, tomēr tam ir tendence palielināties. "SKDS šā gada februārī veiktais pētījums liecina, ka pēc visu tēriņu un maksājumu izdarīšanas šobrīd brīvi naudas līdzekļi uzkrājumu veikšanai paliek pāri 18% Latvijas ģimeņu, kas ir par 4% vairāk nekā pērnā gada februārī," saka A. Kaktiņš.

"Arī Centrālās statistikas pārvaldes 2011. gada nogales aptauja par mājsaimniecību labklājību liecina, ka finanšu uzkrājumi ir tikai piektajai daļai no visām mājsaimniecībām. 54% no tām atzinušas, ka ar uzkrātajiem līdzekļiem varētu iztikt laika periodu līdz 4 mēnešiem; 15% – ka varētu iztikt no 5 mēnešiem līdz vienam gadam; 9% – ilgāk par gadu, bet 22% nevar novērtēt," informē Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta direktore Maranda Behmane.

"Sabiedrībā bieži valda stereotips, ka uzkrājumu veidošanai nepieciešamas lielas naudas summas un daudz brīvu līdzekļu, tomēr uzkrājumu pensijai vai nebaltām dienām ir iespējams izveidot, arī pārskatot ikdienas tēriņus un atliekot kaut dažus latus, kas ilgtermiņā var veidot nozīmīgu ieguvumu," saka Uģis Vorons.


Написать комментарий