Saeima ceturtdien vienbalsīgi apstiprināja valsts aizsardzības koncepciju, kas cita starpā paredz līdz 2020.gadam paaugstināt finansējumu aizsardzībai līdz 2% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).
Par koncepciju nobalsoja visi 85 klātesošie deputāti.
Aizsardzības ministrs portālam "Delfi" sacīja, ka krīzes gados aizsardzības budžets samazināts vairāk nekā par pusi un šobrīd ir nedaudz virs 1% no IKP. Pabriks pateicās gan pozīcijas, gan opozīcijas deputātiem par pausto atbalstu stratēģiski svarīgajam dokumentam.
Vienprātīgs pozīcijas un opozīcijas deputātu atbalsts koncepcijai ir "nebijis gadījums". "Lielais, 100% [klātesošo] deputātu atbalsts šai koncepcijai būs jāņem vērā premjeram un finanšu ministram kad tiks lemts par turpmāko finansējumu aizsardzībai," teica ministrs.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V) pirms balsojuma aicināja Saeimas deputātus atbalstīt šo valstij būtisko un stratēģisko dokumentu, ņemot vērā šomēnes gaidāmo 25.NATO samitu Čikāgā. "Čikāgas samitā ir ļoti svarīgi pateikt, ka šī koncepcija ir pieņemta," uzsvēra ministrs.
Šīs koncepcijas atbalstīšana ļaus gūt Latvijai militāro atbalstu, piemēram, tehnoloģiju jomā un citādi, akcentēja ministrs, atzīstot, ka saistībā ar Latvijas nepietiekamo budžetu aizsardzībai pēdējā laikā "ir ļoti daudz jautājumu", kāpēc sabiedrotajiem būtu jāatbalsta Latvija gan tehnoloģiski, gan patrulējot gaisa telpu.
Ministrs uzsvēra, ka Latvija bez šīs koncepcijas nevar īstenot savus militāros plānus. Šī dokumenta atbalstīšana un finansējuma palielināšana dos zaļo gaismu aizsardzības tālākai attīstībai. Vienlaikus ministrs akcentēja, ka, "ieguldot bruņotajos spēkos", nevar pārāk daudz resursu tērēt administratīvajam darbam. Tam novirzīs ne vairāk kā 10% finansējuma, bet personāla izmaksām kopumā – ne vairāk kā 50% no aizsardzības budžeta.
Koncepcijā paredzētais valsts aizsardzības stratēģiskais pamatprincips ir valsts apdraudējuma iespējamības mazināšana. Turpinot pilnveidot un modernizēt nacionālās aizsardzības spējas, atbalstot NATO kolektīvās aizsardzības stiprināšanu un sniedzot savu ieguldījumu starptautiskās drošības nodrošināšanā gan divpusēji, gan daudzpusēji, Latvija mazina ārējā militārā vai cita valsts apdraudējuma izcelšanās risku.
Koncepcija paredz, ka valsts aizsardzības pamatu veido Nacionālie bruņotie spēki (NBS), un valsts aizsardzībai prioritāri jānodrošina NBS spēju kvalitāte, nevis spēku apjoms, kā arī jāveicina karavīra profesijas konkurētspēja, karavīru profesionālā izaugsme un motivācija dienestam NBS.
Galvenā prioritāte NBS spēju attīstībā un resursu sadalē ir Sauszemes spēku attīstība, kas veido NBS spēju kodolu. Zemessardze tiek attīstīta kā NBS rezervju pamats, sekmējot rezerves karavīru un rezervistu piesaistīšanu sabiedrības pašaizsardzības uzdevumu pildīšanai.
Lai sekmētu Latvijas ieguldījumu starptautiskajā drošībā, valstij kopā ar sabiedrotajiem un partneriem jāpiedalās starptautiskajās operācijās. Tāpat NBS nodrošina atbalstu citām valsts institūcijām, pašvaldībām un sabiedrībai normatīvajos tiesību aktos noteiktajā kārtībā, izmantojot pieejamās militārās spējas, paredz koncepcija.
Valsts aizsardzības efektīvai nodrošināšanai ir nepieciešams noteikt valsts aizsardzības ilgtermiņa finansējuma mehānismu, kas, ievērojot ekonomisko situāciju un valsts budžeta iespējas, paredzētu ik gadu pakāpeniski palielinātu Latvijas ieguldījumu aizsardzības vajadzībām, norādīts dokumentā.
Būtiski, lai ilgtermiņā valsts aizsardzības finansējums sasniegtu 2% no IKP- šo mērķi būtu nepieciešams sasniegt līdz 2020.gadam, teikts dokumentā.
Saskaņā ar likumu katrai Saeimai ir jāapstiprina valsts aizsardzības koncepcija turpmākajiem četriem gadiem.