Šodien, 18.jūnijā, Daugavpils domē aiz aizslēgtajām durvīm notika 2 stundu gara tikšanās, kurā piedalījās Latgales pašvaldību vadītāji, Latgales plānošanas reģiona pārstāvji un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.
Atgādināsim, ka pašvaldību vadītāji nolēma uzaicināt ministru uz tikšanos pēc tam, ka noskaidrojās, ka daudzi ne līdz galam saprot Latgales attīstības plānu un netic, ka tas tiks realizēts. Pēc sēdes E.Sprūdžs, Daugavpils mērs Žanna Kulakova un Latgales plānošanas reģiona padomes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks sniedza pusstundu garu preses konferenci.
Sarunā ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem klātesošie ierēdņi pateicās viens otram par produktīvu sarunu, kuras laikā, pēc viņu vārdiem, tika sniegtas daudzas atbildes uz esošajiem jautājumiem. Pēc standarta frāzēm par reģiona perspektīvām un iespējām ierēdņi atbildēja uz žurnālistu jautājumiem, kas attiecās uz konkrētiem risinājumiem, pie kuriem ierēdņi nonāca tikšanās gaitā.
Atbildot uz jautājumiem, E.Sprūdžs pastāstīja, ka Latgales attīstības plāna prioritāte ir darba vietu radīšana, plānā tiek atspoguļots redzējums, kā Latvija varētu attīstīties, pateicoties reģionu attīstībai. Kā arī ministrs paziņoja, ka plānā ir ietverts līdzekļu sadales konkrētais mehānisms, par kura darbību viņš kārtējo reizi pastāstīja klātesošajiem. Ministrs paskaidroja, ka mehānismā ir ietverti projektu atlases kritēriji, pamatkritēriji ir tas, ka projekts ir jārealizē Latgalē, projektam ir jāsekmē uzņēmējdarbības attīstība un jāuztur pasākumi, kas samazina pašvaldību budžetu. Taču šajā gadījumā runa ir tikai par pašvaldību projektiem. Privātstruktūru projektu novērtēšanas kritēriji dažādās programmās ir atšķirīgi.
Preses konferences laikā tika runāts arī par to, kādas ir mazo pašvaldību izredzes saņemt finansējumu plāna ietvaros, kuru E.Sprūdžs sauca nevis par Latgales glābšanas plānu, bet par Latgales iespēju plānu. Apspriežot minēto tēmu, E.Sprūdzš izteica pieņēmumu, ka finansējumu saņems visas pašvaldības, bet G.Upenieks izteica cerību, ka kādreiz pilsētu ar vienādu iedzīvotāju skaitu, bet, kas atrodas dažādās Latvijas daļās, izredzes būs vienādas.
Atbildot uz jautājumiem par reģiona finansējuma konkrētajiem apjomiem tuvākajā laikā, atbildēs bija minēts, ka, neskatoties uz plānā minētajām summām, tās var mainīties, jo finansējuma avoti ir dažādi, bet uz dažiem naudas līdzekļiem varēs pretendēt arī citu novadu pašvaldības.
Tikšanās gaitā ministrs apliecināja, ka Latgales pašvaldību attīstības indekss pēdējā laikā ir samazinājies. Taču arī tajā ministrs redz pozitīvus momentus, jo reģiona attīstības samazināšanās nodrošinās tam prioritāti, saņemot projektu kvotas kā reģionam, kuram tās patiešām ir nepieciešamas.
Tikšanās noslēgumā visi klātesošie izteica kopīgo viedokli par to, ka, lai veiksmīgi realizētu plānu nākotnē ir nepieciešama pastāvīga sadarbība ar ministrijām, jo daudzi jautājumi joprojām paliek bez atbildēm.