Krievu rokgrupas Кино dibinātāja un līdera Viktora Coja 50. dzimšanas dienu 21. jūnijā piemin ne tikai daudzie viņa daiļrades cienītāji pēcpadomju valstīs, bet arī mūziķa sirmais tēvs, no kura dēls dzīves laikā bija atsvešinājies.
Intervijā televīzijas kanālam РИА Новости leģendārā mūziķa tēvs Roberts Cojs atminējās dēla pirmos soļus mūzikā un parādīja pirmo sešstīgu ģitāru, kuru viņš joprojām rūpīgi glabā.
Tēvs saglabājis arī dēla mākslas skolā tapušās gleznas un zīmējumus, jo ģimene cerējusi, ka viņu atvase kļūs par mākslinieku – Viktors uzņemts prestižajā Serova vārdā nosauktajā mākslas skolā, bet to pametis skatuves dēļ.
Studiju laika darbos attēlotas gan obligātās klusās dabas un pilsētas skati, tomēr vairāk ir topošā mūziķa mīļāko dziedātāju portreti, kurus traģiski bojā gājušā dziedātāja tēvs rūpīgi saglabājis.
Tieši tēvs esot ierādījis Viktoram pirmos ģitāras akordus, lai gan par viņa turpmāko dzīvi viņš tik daudz pastāstīt nevar – viņaprāt, aizraušanās ar mūziku bijusi tikai dēla īslaicīga iegriba, kas pieaugot pāries.
Godinot Coja piemiņu, katlumājā, kur viņš reiz strādāja un kas izveidojās par pagrīdes mūzikas centru, ceturtdien norisināsies vērienīgs festivāls, bet vienu no Sanktpēterburgas ieliņām blakus klubam Камчатка uz vienu dienu nosauks viņa vārdā.
Cojs piedzima 1962. gada 21. jūnijā Ļeņingradā. Viktora tēvs ir korejiešu izcelsmes inženieris, kura dzimtene ir Kazahstāna, bet māte – Ļeņingradā dzimusi krieviete, kas strādāja par fizkultūras skolotāju.
"No mūsu puses izšķirošā loma viņa karjerā, manuprāt, bija tam, ka mēs likām viņu mierā, nepārtaisījām, nelauzām. Lai gan ne reizi vien centāmies viņu iekārtot darbā – viņš pie tā nepierada.
Galu galā māte atļāva viņam vienkārši sēdēt mājās. Viņš gulēja uz dīvāna un, kā mums šķita, neko nedarīja. Bet viņš sacerēja dziesmas, piemēram, dziesmu Бездельник droši vien tolaik arī uzrakstīja," atceras Roberts Cojs.
Cojs gāja bojā 1990. gada 15. augustā plkst. 12:28 Slokas-Tukuma šosejas 35. kilometrā. Viņa gaiši pelēkais Москвич-2141 iebrauca pretējā joslā un sadūrās ar autobusu Ikarus. Saskaņā ar visticamāko versiju Cojs no pārguruma bija aizmidzis pie stūres. Nāve iestājās momentāni.
Tobrīd viņš ar grupu vasarnīcā Plienciemā ierakstīja materiālu jaunajam albumam, ko pabeidza pārējie mūziķi un kas iznāca pēc grupas līdera nāves 1990. gada nogalē. Albums tika nosaukts Кино, bet noformējuma melnās krāsas dēļ tautā tas pazīstams kā Чёрный альбом.
Katru gadu Viktora Coja fani pulcējas arī bēdīgi slavenajā 35. kilometrā, kur ar dziesmām piemin krievu roka leģendu.