Vai atceraties savu pirmo velosipēdu? Lielākajai daļai tas noteikti bija trīsritenis vai vismaz mazs divritenītis ar papildu drošības ritenīšiem sānos.
Nekļūdīsimies, sakot, ka daļa no jums priekšstatu par velosipēdu guva kopā ar Spārīti – slaveno padomju laika trīsriteni. Pēc vairāk nekā 20 gadu pārtraukuma Spārīte atkal dodas pie pircējiem gan Latvijā, gan ārzemēs. Tā ražošanas atjaunošanu uzņēmies Siguldas uzņēmums Velo Machine valdes priekšsēdētāja Edmunda Liepiņa vadībā.
Edmunds Liepiņš ir vīrs ar plašu pieredzi, darbojies dažādās jomās, taču par sev tuvāko atzinis ražošanu. Par ideju atjaunot Spārītes ražošanu Edmunds var pateikties savai meitiņai. "Nopirku viņai ķīniešu ražojuma divriteni ar papildu ritenīšiem, bet meita nevarēja un nevarēja iemācīties ar to braukt. Ritenis bija nestabils, bērnam bail. Pamēģinājām "mūsdienu" trīsriteni, tam pedāļi pievienoti priekšējam ritenim. Arī nekā. Gatavās mocības. Atcerējos par Spārīti, sameklēju ar sludinājumu palīdzību un nopirku vecu, bet "ejošu" braucamo. Pāris dienu laikā meita iemācījās braukt, bet es sapratu, ka tā ir lieta, kas noderētu daudziem bērniem," stāsta Edmunds.
Tā kā Edmunds ir tehniski domājošs cilvēks, viņš rūpīgi izpētīja Spārītes konstrukciju un sācis prātot, kas būtu nepieciešams šāda trīsriteņa ražošanai. Lai arī konstrukcija ārēji šķiet vienkārša, patiesībā katra atsevišķā detaļa slēpj dažādus tehnoloģiskus "knifus". Edmunds arī atklāja vairākus padomju laika riteņa trūkumus. "Tālaika izpildījumā Spārīte neatbilst Eiropas Savienības standartiem, un šodien tādu tirgot nedrīkstētu," paskaidro Edmunds.
Aptuveni gadu Edmunds darbojās vienatnē - analizēja katru sīkumu vecajā Spārītē, meklēja iespējamos detaļu ražotājus un piegādātājus, arī iekārtas ražošanai. "Vienu vai divus ritenīšus varētu salikt paša spēkiem, bet es gribēju uzsākt sērijveida ražošanu, un tas bija krietni sarežģītāk," viņš paskaidro. "Grūtākais ir izveidot ražošanas līniju, kas nodrošinātu, lai visas Spārītes būtu identiski vienādas." Uzņēmējam pievienojās divi domubiedri, un, liekot kopā savus finanšu iekrājumus un aizņemoties arī privāti, tika sākts darbs pie ražotnes izveides. Šim nolūkam uzņēmums iegādājās kādu padomju laika industriālo ēku Siguldā.
Liktenīgas apstākļu sakritības dēļ, interesējoties Patentu valdē par tiesībām uz Spārītes izgatavošanu, atklājās, ka Daugavpils Pievadķēžu rūpnīcai, kas kopš 1974. gada līdz PSRS sabrukumam ražoja šo riteni, patenta termiņš bija beidzies. To varēja brīvi iegādāties, un tagad patents ļauj Velo Machine vienīgajiem ražot Spārīti nākamos 25 gadus.
Pakāpeniski Edmundam izdevās nokomplektēt vajadzīgās iekārtas un pielāgot tās tieši trīsriteņa ražošanai. "Meklēju iekārtas visā Latvijā un pēc tam pārbūvēju," viņš paskaidro. Ražotnē ir 19 štances un 15 presformas, un katra no tām izgatavo īpašu Spārītei nepieciešamu detaļu. Piemēram, lai "izgrieztu" tik specifisko ritenīšu spieķu rakstu, izmanto vairāk nekā 600 kg smagu štanci. Faktiski visas detaļas tiek gatavotas pašu spēkiem, citur tiek iepirktas vienīgi skrūves un ķēde. Ritenīša izveidē daudz izmantots roku darbs. Edmunds spriež, ka pašreizējā jauda ļautu saražot līdz 2000 produktu vienībām mēnesī, bet reāli pašlaik tiek izgatavots aptuveni 300-350 trīsriteņu. Pirmā Spārīte no ražotnes izbrauca pērn augustā, bet tirdzniecība sākta šā gada martā.
Veidojot atjaunoto Spārīti, uzņēmuma komanda centusies novērst trūkumus un radīt jaunus uzlabojumus, kas būtiski neietekmē kopējo produkta tēlu un funkcijas. To, kas pilnveidojams, Edmunds novērojis pēc paša bērnu darbošanās ar "veco" Spārīti. Piemēram, mazliet mainīts riteņa rāmis, lai, ceļot pāri kāju, tā neaizķertos aiz rāmja izliekuma. Samazināts ritenīša kopējais svars, vieglākas kļuvušas gumijas riepas, bet izturīgākas - metinājumu vietas. Ražošanā izmantoti ES sertificēti un apstiprināti, bērnu veselībai nekaitīgi un alerģijas neveicinoši materiāli. Ritenītim tiek piedāvāti arī aksesuāri - ir priekšā nostiprināms groziņš, drīzumā būs spogulītis un taurīte.
Par Spārītes priekšrocību Edmunds uzskata stabilo konstrukciju un ķēdes pievadu. "Lielākoties mazuļiem domātie riteņi ir ar pedāļiem pie priekšējā riteņa, ar visai ļodzīgu konstrukciju, bērnam grūti apgūt pedāļu mīšanu un stūres grozīšanu vienlaikus. Spārīte šai ziņā ir stabila, droša, un mazais iemācās pareizi braukt," novērojis Edmunds.
Interese par Spārīti ir ļoti liela gan no vietējo, gan ārvalstu klientu puses. Edmunds smej, ka pašiem tas esot liels brīnums, jo speciāli reklāmas pasākumi nav veikti. "Izveidojām savu mājas lapu www.velomachine.lv, un tai bija negaidīti liels apmeklējums. Vidēji dienā mūsu lapai ir aptuveni 1000 apmeklējumu. Kā var noprast, daudzi mūs atraduši, meklējot ar Google palīdzību - pēc atslēgas vārdiem "Spārīte", "trīsritenis" un tamlīdzīgi," spriež uzņēmējs. Līdz šim "plašākais iznāciens" bijis dalība šopavasar notikušajā izstādē Ražots Baltijā 2012.
Jau pirmajā darbības mēnesī pieteicās iespējamie partneri eksportam no Lietuvas un Vācijas. Tagad Spārīti gaida Zviedrijā, Somijā, Nīderlandē un Spānijā. Latvijā Spārīti var iegādāties, gan pasūtot pie paša ražotāja, gan dažādās tirdzniecības vietās, piemēram, bērnu preču internetveikalā Kidap, Siguldas veikalā Veloriba, veikalos Liepājā, Salacgrīvā, Limbažos, rotaļlietu veikalu tīklā Lāčuks un citviet. Spārītes cena ir Ls 65-68.
Uzņēmumā strādā septiņi darbinieki, un Edmunds priecājas, ka tuvējā apkārtnē izdevies atrast labus un prasmīgus kolēģus. "Esmu visus apmācījis, katram ir savs uzdevums, un viņi tiek ar to visu galā. Laikam man palaimējies ar cilvēkiem. Drīzumā plānojam paplašināties un vēl meklēsim darbiniekus," viņš saka.