Lai sabiedrība izprastu veselības nozīmi un lai cilvēki dotos uz valsts finansētajām profilaktiskajām pārbaudēm, ir jāsāk ar veselības mācību, biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotajā diskusijā sacīja veselības ministre Ingrīda Circene (V).
"Mums ir jāsāk ar veselības mācību, jo jau tagad mēs katram piedāvājam reizi gadā pie ģimenes ārsta veikt veselības pārbaudi, bet to izmanto mazāk nekā puse. Piedāvājam valsts finansētu skrīningu ar personīgu uzaicinājumu, ko izmanto 6% vienā jomā un 30% citā jomā," teica ministre.
Circene stāstīja, ka no valsts finansētajiem skrīningiem visvairāk - 38% - aicināto cilvēku aiziet uz mamogrāfiju. "Valsts visu samaksā un cilvēkiem uz mājām nosūta uzaicinājumu uz valsts finansētu pārbaudi, bet cilvēki nenāk. Kolorektālā vēža skrīningu izmanto 6%-7% no tiem, kas tiek aicināti," teica ministre un piebilda, ka cilvēki ir jāizglīto un jāinformē, lai viņi dotos pie ārsta.
"Katram sava veselība ir visdārgākā manta pasaulē, bet patlaban par to cilvēkiem nav izpratnes. Tāpēc ir nepieciešama veselības mācība, kas radītu izpratni sabiedrībā. Katram ir jādomā par to, kā saglabāt veselību, kā aiziet uz valsts garantētajām veselības pārbaudēm," teica ministre.
Vairākus pēdējos gadus mācību priekšmetu "Veselības mācība" Latvijas vispārizglītojošajās skolās kā atsevišķu mācību priekšmetu nemāca. Tā saturs ir integrēts mācību priekšmetā "Sociālās zinības" 1.-9.klasē. Atsevišķi veselības mācības jautājumi tiek skatīti arī mācību priekšmetā "Bioloģija" 7.-9.klasei. Ir skolas, kuras veselības mācību vidusskolā piedāvā kā atsevišķu virzienu vispārizglītojošajās programmās.
Valsts izglītības satura centra sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Ilgaža stāstīja, ka Valsts izglītības satura centra rīcībā nav informācijas, cik skolās veselības mācība tiek pasniegta, izmantojot skolu iespējas izraudzīties kādu no brīvai izvēlei pieejamajām stundām.