Latvijas iedzīvotāju vidū nav vērojams noteikts viedoklis, kurš ir galvenais atbildīgais par bērnu izglītošanu, un 32% iedzīvotāju uzskata, ka par to, lai bērni iegūtu labu pamata un vidējo izglītību, galvenokārt atbildīgi ir bērnu vecāki, tikmēr 31% domā, ka tas pirmām kārtām ir valsts pienākums un atbildība, liecina konservatīvu ideju institūta "Populares Latvija" un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā pētījuma "Laba skola: vēlmes un vērtējums" rezultāti.
Savukārt 34% uzskata, ka atbildība par bērnu izglītošanu ir abām pusēm, proti, "pa vidu".
Tikmēr starp tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem ir skolas vecuma bērni, 36% uzskata, ka atbildība par bērnu izglītības iegūšanu ir "pa vidu", tātad tas ir gan bērnu vecāku, gan valsts pienākums vienlīdz lielā mērā.
Nedaudz retāk - 33% - pausts viedoklis, ka tas ir vairāk valsts pienākums un atbildība, bet 30% respondentu, kuriem ir skolas vecuma bērni, uzskata, ka pirmkārt tieši vecākiem ir jārūpējas par to, lai viņu bērni iegūtu labu pamata un vidējo izglītību.
Savukārt attiecībā uz atbildības sadalījumu bērnu audzināšanā vērojams - kaut arī lielākā daļa respondentu - 59% - domā, ka par bērnu audzināšanu ir vairāk atbildīgi vecāki, tostarp, 37% ir pārliecināti, ka tas ir "pilnībā" vecāku pienākums, gandrīz puse jeb 45% arī uzskata, ka skolai ir gan jāmāca, gan jāaudzina bērni.
Pētījuma autori, analizējot detalizētāk respondentu atbildes, secinājuši, ka, lūdzot izvēlēties, kurš - skola vai vecāki - ir vairāk atbildīgs par bērnu audzināšanu, 59% atzīmēja bērnu vecākus un vēl 31% uzskatīja, ka atbildība ir abām pusēm. Viņi akcentē, ka tikai 5% iedzīvotāju domāja, ka par bērnu audzināšanu ir vairāk atbildīga skola.
Toties lūgti atbildēt uz jautājumu, kāda ir skolas loma - vai tai ir tikai jāmāca, vai arī gan jāmāca, gan jāaudzina - 45% sliecās domāt, ka skolai ir jāpilda abas funkcijas, bet tikai 16% atzīmēja, ka skolai bērni ir jāmāca, audzināšanu atstājot vecāku ziņā.
Līdzīga aina vērojama arī starp respondentiem, kuriem ir skolas vecuma bērni. 61% par galveno atbildīgo bērnu audzināšanā uzskata vecākus, bet 45% tomēr arī domā, ka skolai ir jāpiedalās šīs funkcijas pildīšanā un tās pienākumos ietilpst gan mācīšana, gan audzināšana.
Pētījuma veicēji norāda, ka sabiedrībā ik pa laikam ir vērojamas diskusijas par vecāku un valsts atbildību bērnu izglītošanā, proti, pamata un vidējās izglītības nodrošināšanā - kur sākas un kur beidzas katras puses pienākumi un atbildība, kā arī kurš - vecāki vai skola - ir galvenais atbildīgais par bērnu audzināšanu, izglītības iegūšanu un kādas ar bērnu izglītības iegūšanu saistītas izmaksas ir jāsedz valstij, bet kādas - vecākiem.
Lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju uzskatus šajos jautājumos, respondentiem tika piedāvāti vairāki pretēju apgalvojumu pāri un lūgts izvēlēties, kuram no tiem viņi piekrīt skalā no "pilnībā piekrīt" apgalvojumam A līdz "pilnībā piekrīt" apgalvojumam B. Aptaujātajiem bija iespēja izvēlēties arī atbildi "pa vidu" vai vispār neatbildēt uz konkrētajiem jautājumiem, izvēloties atbildi "grūti pateikt".
Ceturtdien tika prezentēti divu konservatīvu ideju institūta "Populares Latvija" un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pētījumu rezultāti, kuru mērķis bija noskaidrot Latvijas iedzīvotāju ideoloģiskā pašnovērtējuma atbilstību reālajām vērtību orientācijām. Šogad, laikā no janvāra līdz martam, tika izstrādāti divi pētījumi - "Laba skola: Vēlmes un vērtējums" un ikgadējais "ideoloģiskais barometrs" "Pasaules uzskats: Pašnovērtējums un realitāte".
Pētījums "Laba skola: vēlmes un vērtējums" sniedz dziļāku ieskatu valsts iedzīvotāju vērtību orientācijās. Tās spilgti atspoguļojas tieši izteiktajās vēlmēs pēc tā, kādam jābūt mācību saturam un metodēm Latvijas skolās. Pētījuma autori vēlējās noskaidrot, vai skolās jāmāca būt par savas valsts patriotiem vai arī mēs vēlamies redzēt savus bērnus multikulturālus un atvērtus, kā arī vai vecāki piekristu, ka viņu bērnus skolotāji var sodīt.
"Populares Latvija" ir konservatīvo ideju institūts, kura darbības pamatā ir modernā konservatīvisma pamatprincipi - brīva uzņēmējdarbība, maza valsts pārvalde, indivīda brīvības un Eiropas tradicionālās vērtības. Konservatīvo ideju institūts "Populares Latvija" nav saistīts ne ar vienu politisku partiju vai reliģisku organizāciju. Institūta misija ir definēt, izplatīt un iedzīvināt Latvijā moderni konservatīvas idejas.