Līdz ar ekonomikas uzlabošanos Lielbritānijā atkal saasinājās noskaņojums pret Eiropu.
Premjers Dēvids Kemerons piedāvā ierobežot ne tikai rumāņu un bulgāru tiesības, kuri Eiropas Savienībā atrodas īpašā stāvoklī, bet arī citu ES dalībvalstu pilsoņus.
Pirms vairākiem mēnešiem Kemerons apsolīja rīkot referendumu par karalistes (ne)izstāšanos no ES 2017. gadā. Protams, ar nosacījumu, ka viņa Konservatīvā partija pirms tam uzvarēs vēlēšanās. Tagad viņš grib mainīt dalības savienībā nosacījumus, lai valsts iedzīvotāji paši negribētu izmantot galējos pasākumus, - ziņo newsland.com.
Viens no galvenajiem punktiem, kurus izvirza premjers, ir sarežģītāks un ilgstošāks process, kuru jāiziet dažādu pabalstu saņemšanai. Turklāt uz šo brīdi ES pilsoņiem, kuri dzīvo Lielbritānijā, arī tā ir grūtāk nekā valsts pamatiedzīvotājiem saņemt pieeju sociālajiem labumiem, ieskaitot bezdarba pabalstus un medicīnas apkalpošanu. Premjers piedāvā, piemēram, palielināt termiņu, pēc kura ES pases īpašnieks var rēķināties ar valsts finanšu palīdzību. Kemerons akcentēja, ka rēķinās ar Vācijas atbalstu šajā jautājumā. „Viens no Lielbritānijas dalības ES plusiem ir tas, ka valsts pilsoņi var dzīvot un strādāt citās valstīs. Es domāju, ka problēma slēpjas cilvēkos, kuri te dzīvo un nestrādā”, - paziņoja Kemerons.
Lielbritānijas koalīcija nokļuva starp veseri un laktu, apsolot saviem piekritējiem vai nu brīvību no ES, vai atvieglotu līdzdalību. Brisele tāpat šobrīd izmeklē situāciju ar britu un eiropiešu nevienādajām tiesībām, nosaucot sistēmu par „diskriminējošu”. Vēl lielāka novirze no galvenajām ES vērtībām diez vai iepriecinās Eiropas Komisiju.
Iziešana no ES var izmaksāt nesamērīgi dārgi: šajās dienās Londonas darījumu rajona Sitijas mērs Rodžers Gifords (Roger Gifford) paziņoja, ka valsts iziešanas no ES gadījumā, valsts bankas nekavējoties pametīs galvaspilsētu. Kā piemēru politiķis minēja Deutshe Bank, kura visdrīzāk pārcels galvenās operācijas uz Vāciju. Iepriekš analītiķi ziņoja, ka arī citi finanšu giganti var ļauties ietekmīgā un ērtā eiro zonas līdera kārdinājumam. Praktiski vienlaikus ar līdzīgu paziņojumu nāca klajā arī Goldman Sachs bankas vicepriekšsēdētājs Maikls Šervuds (Michael Sherwood).