Kā ziņots, drīz pēc premjerministres amata ieņemšanas Laimdota Straujuma paziņoja, ka ar laiku visas Latvijas skolas pāries uz mācībām latviešu valodā. Pēc viņas vārdiem, tam jānotiek ap 2018.gadu.
Tiesa, pēc kāda laika izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete paskaidroja, ka valdības deklarācijā nav norādīts, ka izglītību mūsu valstī varēs iegūt tikai latviešu valodā. Viņa atgādināja, ka Latvijas skolās tiks saglabātas mācību programmas mazākumtautību valodās.
Portāls Gorod.lv pēc situācijas komentāriem griezās pie pirmā vicemēra Jāņa Dukšinska, kurš, kā zināms, ir Daugavpils izglītības jomas kurators.
Pēc viņa domām, valodas jautājumi parasti tiek aktualizēti un politizēti pirms vēlēšanām. „Mēs jau esam to piedzīvojuši. Šajā laikā izvirza skaļus lozungus un aicina cīnīties ar kādu problēmu, lai saņemtu politiskās dividendes.
Skolas tika pārbaudītas, tika izdarīti secinājumi, un visas darbības tika virzītas uz izglītības sistēmas stiprināšanu. Mūsu skolās izglītība tiek sniegta bilingvāli, tiek izmantoti dažādi mācību modeļi, latviešu valodas līmenis ir uzlabojies. Jāatbalsta augsts latviešu valodas zināšanu līmenis, jo tas veicina sabiedrības vienotību un mūsu skolu absolventu konkurētspēju. Daugavpils skolēni labi kārto centralizētos eksāmenus, piedalās dažādos konkursos un olimpiādēs.
Plānojam tikties ar Izglītības un kultūras ministrijas pārstāvjiem, jo visiem ir skaidrs, ka izglītības politika netiek veidota mūsu pilsētā. Savukārt mēs aizstāvam mazākumtautību intereses, nodrošinot viņu valodas un kultūras saglabāšanu: pilsētā darbojas vairāku kultūru biedrības, tiek rīkoti dažādi konkursi.
Manuprāt, laiks, kad jānotiek pārejai uz mācībām latviešu valodā, ir visai nosacīts, jo mūsu valstī skolas netiek dalītas pēc etniskā principa”, uzskata J.Dukšinskis.