Eiropas attīstītajās valstīs atslēgu nolikšana nenotiek; Latvija var kļūt par izņēmumu

Par to liecina jurista Rolanda Neilanda pētījums. DB jau rakstījis, ka Saeimas atbildīgās komisijas deputāti ir sagatavojuši parlamentam izskatīšanai galīgajā lasījumā grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz: pārdodot ķīlu – mājokli, parādnieks tiek atbrīvots no atlikušo saistību kārtošanas pret hipotekārā kredīta izsniedzēju. Diskutējot par fizisku personu maksātnespēju, bieži ticis minēts, ka Latvijā nolikto atslēgu princips tiek pārņemts no ASV. «Tas neatbilst patiesībai, jo tikai daļā no ASV štatiem pastāv šis princips – Aiovā, Aļaskā, Arizonā, Kalifornijā, Minesotā, Montānā, Oregonā, Vašingtonā, Viskonsinā, Ziemeļkarolīnā, Ziemeļdakotā,» pētījuma rezultātus skaidro jurists R. Neilands. Turklāt ASV štatos, kur šis princips pastāv, parādniekam nav jākļūst maksātnespējīgam, lai viņu atbrīvotu no saistībām. «Pietiek ar īpašuma piespiedu pārdošanu vai ar tā atdošanu kreditoram. Turklāt lielākajā daļā štatu (28) īpašuma pārdošana piedziņas ietvaros notiek bez tiesas starpniecības,» tā uz jautājumu, ar ko atšķiras Latvijas parlamentāriešu gatavotie grozījumi no ASV eksistējošās kārtības, atbild R. Neilands. «Parādniekiem, kas vēlēsies izmantot šo jaunievedumu Latvijā, būs jāpasludina maksātnespēja, un pēc mantas pārdošanas viņi tiks atbrīvoti no saistībām pret banku, taču ne pret citiem kreditoriem,» brīdina R. Neilands.

Eiropā neizmanto

Pētījums liecina, ka tādās Eiropas valstīs kā Vācija, Francija, Lielbritānija, Īrija, Spānija, Grieķija, Itālija, Portugāle, Nīderlande, Beļģija neatzīst šo principu. R. Neilands piemetina, ka tāpat ir arī, piemēram, Kanādā, Japānā un Austrālijā.

«Latvijas parlamentārieši plaši lieto apzīmējumu «nolikto atslēgu princips». ASV šāds apzīmējums netiek lietots. Tur plaši lieto juridisko terminu «bezregresa kredīti» (non-recourse loans), bet vienkāršie cilvēki vairāk saka «aiziet no hipotēkas» (walk away from a mortgage),» terminu atšķirību skaidro R. Neilands. Viņš teic, ka bezregresa aizdevums ir kredīts, kas neparedz aizņēmēja personīgu atbildību. Ieķīlātais īpašums ir vienīgais kredīta nodrošinājums, un pēc īpašuma pārdošanas parādnieks vairs nav atbildīgs par kredīta atlikumu. Salīdzinājumam – regresa aizdevumā, kurā aizdevējs var pieprasīt visu kredīta summu, tostarp kredīta atlikumu, kas palicis pēc ieķīlātā īpašuma pārdošanas, aizņēmējs ir personīgi atbildīgs par saņemto aizdevumu un tā atmaksu.

Vēsturiskas paralēles

Nolikto atslēgu princips mūsdienās pastāv kā vēsturisks relikts parādu atvieglojumiem, kuri tika pieņemti Lielās de- presijas laikā – pagājušā gadsimta 30. gados. Proti, ASV Lielās depresijas laikā nekustamā īpašuma tirgus piedzīvoja milzīgu vērtību kritumu. «Ieķīlātie īpašumi piespiedu izsolēs tika nosolīti par ļoti zemu vērtību, un vēlāk kreditori ieguva spriedumus gandrīz par pilnu parāda summu. Tas izraisīja vispārēju pieņēmumu, ka parādu atlikumi, kas veidojās uz krīzes, nevis bāzes tirgus vērtībām, bija netaisnīgi un veicināja depresijas smagumu. Šī viedokļa pārsvars izraisīja likumu pieņemšanu, kas aizliedza piedzīt starpību starp kredīta summu un ieķīlātā īpašuma izsoles summu,» vēsturisko nolikto atslēgu principa izveidi skaidro R. Neilands. Viņš piemetina, ka ASV ir štati, kuros likumi aizliedz jebkura kredīta atlikuma piedziņu pēc īpašuma pārdošanas, bet ir arī štati, kuros likumi aizliedz tikai mājokļu kredītu atlikuma piedziņu.

Ieguvumus apšauba

R. Neilands rāda ASV pētījumus, kuros secināts, ka štatos, kuros ir nolikto atslēgu princips, piedziņas gadījumu skaits ir lielāks nekā pārējos štatos. «Kredītiem, kas ir izsniegti laikā no 1997. gada augusta līdz 2008. gada decembrim, ir par 32% lielāka varbūtība tikt neatmaksātiem tieši nolikto atslēgu štatos. Turklāt šī varbūtība palielinās kredītiem par lielākām summām, piemēram, ieķīlātajām mājām, kas ir novērtētas par 0,5–0,7 milj. ASV dolāru, ir divreiz lielāka iespēja, ka kredīts netiks atmaksāts,» aizokeāna pētnieku secinājumus atstāsta R. Neilands. Šāda situācija tiekot skaidrota ar to, ka parādnieki nevēlas maksāt ievērojamas kredītsaistības par īpašumu, kura vērtība ir stipri kritusies un vairs nav tāda, par kādu ir izsniegts kredīts. Šī tendence pastāvot arī tad, ja parādnieku naudas plūsma ir pozitīva un viņi bez grūtībām spēj segt kredīta maksājumus. «Šādos gadījumos parādnieki mēdz stratēģiski izplānot kredīta neatdošanu (strategic default). Un šī tendence ir izteikta tieši štatos, kuros pastāv nolikto atslēgu princips.»

Kā galvenos trūkumus nolikto atslēgu kredītu ieviešanai Latvijā R. Neilands min augstākas procentu likmes un lielāku pirmo iemaksu, jo šie kredīti ir riskantāki – to atgūšana piedziņas gadījumā ir pilnībā atkarīga no īpašuma tirgus vērtības un tās svārstībām. Pirmo iemaksu apmērs varētu sa- sniegt 30–40% un atsevišķos gadījumos pat vairāk. Tomēr R. Neilands vērš uzmanību uz citu trūkumu, proti, kredītņēmēju disciplīnas mazināšanos un apziņas, ka saistības var nepildīt, vairošanos. Viņaprāt, Latvijā, kur tāpat jau valda uzskats, ka savas saistības var nepildīt, nolikto atslēgu princips šo pārliecību tikai vairos.

«Atsevišķi ekonomikas pētnieki ir izvirzījuši hipotēzi, ka tieši nolikto atslēgu kredīti un ASV hipotekāro ķīlu zīmju sistēma ir izraisījusi ASV un līdz ar to arī pasaules finanšu krīzi. Vai mums ir nepieciešams neapdomīgi ieviest svešu tiesību principu, kura sekas nav vispār analizētas?» tā uz jautājumu par šāda principa ietekmi atbild R. Neilands.

Mazāk maksātnespējīgo

Šā gada pirmajā pusgadā sarucis to fizisko personu skaits – par 122 jeb 16%, kuras pasludinātas par maksātnespējīgām salīdzinājumā ar analogu laiku pērn, liecina SIA Lursoft pētījums. Šogad faktiski par maksātnespējīgām tiek pasludināts tikpat liels fizisko personu skaits kā 2012. gadā. Šie dati tiek skaidroti dažādi. Proti, daļa to uzskata kā apliecinājumu tam, ka tiek gaidīti grozījumi Maksātnespējas likumā, kas ļautu ātrāk (viena – divu gadu pašlaik līdz 3,5 gadu vietā) dzēst parādu saistības. Savukārt citi uzskata, ka šie dati korelē ar ekonomisko izaugsmi Latvijā.