Krāslavieši par Eiropas naudu siltina sociālā dienesta ēku ar kaņepēm

orb.lv
orb.lv

Krāslavas novada pašvaldības Baltijas jūras reģiona programmas projekta "Enerģijas alternatīvas – ilgtspējīgas enerģijas stratēģijas kā iespēja reģionālajai attīstība" (PEA) pilotaktivitātē – Sociālā dienesta ēkas siltināšanā ar vietējiem materiāliem - tiek izmantota jauna, nekur iepriekš neizmantota tehnoloģija - vietējās kaņepes, liecina Krāslavas novada domes mājas lapā publicētā informācija.

Pēc Krāslavas novada pašvaldības pasūtījuma jaunā siltumizolācijas materiāla tehnoloģiju izstrādāja SIA "Farels Solutions". Sākotnēji tika veikta novadā audzēto kaņepju ražošanas procesā veidojošos produktu izpēte, lai novērtētu to piemērotību dažāda veida siltumizolācijas materiālu izgatavošanai, kā arī jaunā materiāla un tehnoloģijas aprobācija. Vērā tika ņemti vairāki faktori – ēkas veids, Latvijas klimatiskie apstākļi, būvniecības tradīcijas, tirgus specifika u.c.

Pēc izpētes par piemērotāko siltumizolācijas materiālu Krāslavas novada Sociālā dienesta ēkas siltināšanai tika atzīts kaņepju spaļu un ekovates jeb celulozes šķiedras maisījums. Jaunā tehnoloģija paredz, ka apkārt ēkas ārsienām tiek izgatavota norobežojoša konstrukcija – karkass, kurā "sausā" veidā, tas ir, nepievadot ūdeni, tiek iestrādāts kaņepju spaļu/ekovates maisījums.

Eksperimentāli salīdzinot materiāla galvenos raksturlielumus ar plašāk izmantoto un zināmo kaņepju siltumizolācijas materiālu – spaļu/kaļķu maisījumu, tika atzīts, ka jauniegūtais materiāls ir labāks. Viens no tā svarīgākajiem siltumtehniskajiem parametriem – siltumvadītspējas koeficients – tam ir 0,051 W/(m.K). Kaut arī, vērtējot citus tehniskos rādījumus, tas nav līdzvērtīgi konkurētspējīgs ar tādiem siltumizolācijas materiāliem kā minerālvate, putu polistirols, celulozes šķiedra, tomēr kaņepju spaļu/ekovates maisījums viennozīmīgi pārspēj iepriekš minētos materiālus no ekoloģiskuma aspekta, norāda dome.

Sociālā dienesta ēkas siltināšanas darbus veic SIA "Arco Construction". Darbu kopējās izmaksas ir 57 512,39 latu. Beidzoties būvdarbiem un noslēdzoties apkures sezonai, tiks salīdzināti un aprēķināti reālie energoefektivitātes parametri.


Написать комментарий