Latvijas premjers Valdis Dombrovskis (V) piektdien Lietuvā tiksies ar Lietuvas Ministru prezidentu Andrju Kubiļu un aicinās Lietuvu nekavējoties lemt par finanšu sektora stabilizāciju saistībā ar "Snoras", informēja valdības Komunikācijas departaments.
Piektdien Dombrovskis dosies uz Lietuvu, lai darba vizītes laikā tiktos ar Lietuvas kolēģi. Valdības vadītāju tikšanās galvenais sarunu temats būs situācija Lietuvas valdības nacionalizētajā komercbankā "Snoras". Dombrovskis aicina Lietuvas pusi nekavējoties lemt par finanšu sektora stabilizāciju saistībā ar Snoras.
Ministru prezidenta uzdevumā piektdien uz Lietuvu dosies arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Irēna Krūmane, Latvijas Bankas padomes locekle Zoja Razmusa un Valsts Kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, lai panāktu risinājumus saistībā ar Latvijas Krājbanku.
Opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) valde pieprasa Dombrovskim panākt, lai Lietuvas valdība dzēš iztrūkumu AS "Latvijas Krājbanka" pamatkapitālā, teikts ZZS izplatītajā paziņojumā.
ZZS aicina premjeru būt nelokāmam un panākt, ka Lietuvas valdība iestājas par "Snoras" bankas glābšanu un tās meitasuzņēmuma "Latvijas Krājbanka" pamatkapitālā ieguldītu nepieciešamos aptuveni 100 miljonus latu, līdzīgi kā savulaik Latvija to izdarīja izglābjot no bankrota Lietuvas tirgū strādājošo "Parex bankas" meitasbanku "AB Parex bankas".
Jau ziņots, ka Lietuvas finanšu ministre Ingrīda Šimonite ceturtdien paziņojusi, ka nacionalizētās komercbankas "Snoras" likvīdie aktīvi ir mazāki par tās saistībām un valdība nevar uzņemties bankas glābšanu, jo tās problēmas nav radušās vis ekonomisku, bet bankas vadības radītu iemeslu dēļ.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pirmdien apturēja "Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz bankā konstatēto līdzekļu iztrūkumu, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra. Saskaņā ar šo lēmumu ir apturēta arī bankas valdes un padomes darbība un iecelti komisijas pilnvarnieki jeb pilnvarnieku grupa, kas pārvalda banku un iegūst kredītiestādes valdes un padomes tiesības.
Krājbankā šobrīd par labu trešajām personām apķīlāti aptuveni 100 miljoni latu, un aizdomās turētā statuss šai lietā piemērots bankas prezidentam IvaramPriedītim, kurš otrdien arī apcietināts, un bankas pastarpinātajam īpašniekam un padomes loceklim, Krievijas miljardierim Vladimiram Antonovam.Savukārt bijušajiem "Latvijas Krājbankas" valdes locekļiem Mārtiņam Zalānam un Dzintaram Pelcbergam Valsts policija trešdienas vakarā noteikusi aizliegumu izbraukt no valsts un tuvoties pārējiem bankas valdes locekļiem, jo tiesa atteica viņus apcietināt.
Ja Lietuva neglābs tās nacionalizētās "Snoras" bankas meitas kompāniju Krājbanka, kuru šāda scenārija gadījumā nāktos likvidēt, tad valsts garantēto noguldījumu izmaksai visiem bankas noguldītājiem būtu nepieciešami aptuveni 350 miljoni latu. Patlaban vēl tiek precizēti aprēķini, cik liela summa būtu vajadzīga, lai visiem 238 000 "Krājbankas" noguldītājiem nodrošinātu garantēto noguldījumu izmaksu. Taču saskaņā ar aptuveniem aprēķiniem tam vajadzētu aptuveni 350 miljonus latu, kas ievērojami pārsniedz fondā uzkrāto summu – 149 miljonus latu. Trūkstošā summa tiktu aizņemta Valsts kasē, kam tā pēc bankas aktīvu realizācijas tiktu atdota.
Ievērojot notikumus "Krājbankas" mātes sabiedrībā Lietuvas "Snoras bankā" un to iespējamo tālāko ietekmi uz "Krājbankas" finansiālo stabilitāti un tās maksātspēju, FKTK jau pagājušajā ceturtdienā noteica ierobežojumus "Krājbankas" darbībai. Tie zaudēja spēku līdz ar FKTK pirmdienas lēmumu apturēt visu bankas finanšu pakalpojumu sniegšanu.
Pagājušajā trešdienā Lietuvas Bankas valde nolēma uz laiku apturēt bankas "Snoras" darbību. Neilgi pēc tam Lietuvas valdība ārkārtas sēdē nolēma nacionalizēt "Snoras". Saskaņā ar Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja Vita Vasiļauska teikto bankā "Snoras" trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Lietuvas "Snoras" bankai pieder vairāk nekā 60% "Krājbankas" akciju. Savukārt "Snoras" kontrolpakete pirms bankas nacionalizēšanas piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. "Krājbanka" pēc aktīvu apmēra ierindojas Latvijā desmit lielāko banku sarakstā.