Personas, kuras 16. un 17. novembrī pārskaitījušas naudu no Latvijas Krājbankas, bet adresātus šie maksājumi nav sasnieguši, apsver iespējas sūdzēt tiesā Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), otrdien vēsta "Dienas Bizness".
Ne vienam vien uzņēmumam un fiziskajām personām, kuras veikušas maksājumus 16. un arī 17. novembrī, pirms vēl tika paziņots FKTK lēmums par ierobežojumiem Krājbankai, nauda nav nonākusi pie adresāta.
FKTK mājaslapā var lasīt: bankai ir noteikts aizliegums veikt debeta operācijas jebkurā valūtā, tai skaitā ar internetbanku, bankomātiem un skaidrā naudā, klientiem gan fiziskām, gan juridiskām personām par summu, kas pārsniedz 100 000 eiro viena kalendārā mēneša laikā. Savukārt 21. novembrī FKTK pieņēma lēmumu apturēt LK visu finanšu pakalpojumu sniegšanu.
28 000 latu, kas ir ievērojami mazāk nekā noteiktais ierobežojums 100 000 eiro, nav izdevies pārskaitīt arī kādai Krājbankas klientei. "17. novembrī aptuveni 15:30 veicu naudas pārskaitījumu savai meitai uz "Nordea bankas" kontu, taču adresāts naudu nesaņēma," skaidroja kliente, kura nevēlējās, lai viņas vārds tiktu publiskots. Viņa bija neizpratnē, kāpēc tika atļauts noformēt maksājuma uzdevumu, ja vēlāk šis pārskaitījums (kaut arī par to tika samaksāta komisijas maksa) "uzkārās" un galu galā tika atgriezts Krājbankā.
"Kad veicu maksājumu, bankas darbinieks neko neteica par to, ka norēķini nenotiks un tam var būt arī sekas – nenoticis darījums," sašutusi ir bankas kliente. Viņa atzīst, ka ir lūgusi profesionāla nodokļu konsultanta palīdzību šīs situācijas risināšanā.
"Par šādām lietām FKTK var nākties atbildēt tiesā, jo praksē liegums veikt norēķinus ir bijis ievērojami ātrāk, nekā FKTK par to informēja sabiedrību 17. novembra vakarā," uzsver finanšu konsultāciju SIA "Komercpadoms" īpašnieks Ainis Dābols. Viņaprāt, situācija, kad personām piederošā nauda nav tikusi pārskaitīta, ir būtisks pārkāpums.
"Ja tikai šī iemesla dēļ, kad nauda nav saņemta 16. vai 17. novembrī, kaut arī tika pārskaitīta no LK, maksātājam – personai – radīsies kādas sankcijas, vai, vēl vairāk, izkūpējis darījums, tad ne tikai morāla, bet arī finansiāla atbildība par to būs jāuzņemas FKTK," laikrakstam sacījis Dābols.
FKTK gan norāda, ka līdz bankas maksātnespējas pieteikuma iesniegšanai, ņemot vērā, ka šobrīd maksājumu uzdevumu apstrāde bankā tiek veikta manuāli un ar ierobežotiem cilvēkresursiem, Krājbankas un komisijas resursi tiek mobilizēti garantēto atlīdzību izmaksu sagatavošanai, kas tiks sākta 29. novembrī ar bankas "Citadele" starpniecību. Tāpat Krājbankā turpinās 16. un 17. novembrī iesniegto maksājumu uzdevumu pilnīga izpilde. Saskaņā ar Civilprocesa likumu līdz ar maksātnespējas lietas ierosināšanu visa bankas manta, tostarp naudas līdzekļi, tiek apķīlāta. Līdz ar to līdz 17. novembra darba dienas beigām iesniegto maksājumu uzdevumu izpilde nebūtu iespējama, norāda FKTK.
Dābols uzskata, ka FKTK nostāja – vārdos viens, bet darbos kas pilnīgi cits – tikai provocē personas uz tiesvedību ar FKTK. "Jā, naudu, visticamāk, kundze kaut kad atgūs, taču fakts, ka juridiski liegumi pārskaitīt naudu no Latvijas krājbankas bijuši ātrāk par oficiālo paziņojumu no FKTK, turklāt FKTK pārskaitījumu liegums ir noteikts – virs 100 000 eiro, taču kundzei tas tika atteikts par ievērojami mazāku summu," uzsvēris Dābols.
Latvijas Universitātei Krājbankā palikuši 2,5 miljoni latu apgrozāmo līdzekļu, lai gan 16. novembrī, vēl pirms FKTK apturēja bankas finanšu pakalpojumu sniegšanu, pēc LU finanšu speciālistu ieteikuma, šie līdzekļi tika pārskaitīti uz citu banku kontiem.
FKTK šo operāciju liegusi un minētie līdzekļi nonākuši atpakaļ LK. Universitātes rektors Mārcis Auziņš lūdzis FKTK vadītājai Irēnai Krūmanei noskaidrot situāciju, tādēļ LU vēl esot cerības šos līdzekļus atgūt. Pašreiz LU juristi ir sagatavojuši prasību tiesā, bet pagaidām tā vēl neesot iesniegta, jo norit sarunas ar FKTK vadību. Atkarībā no šo sarunu iznākuma tiks lemts, kā rīkoties tālāk.
Savukārt "ZAB Tark, Grunte un Sutkiene" zvērināta advokāte Andra Rubene laikrakstam norādījusi, ka birojā jau vērsušies klienti, kuri veikuši pārskaitījumus no Krājbankas uz citu banku vēl pirms FKTK lēmuma pieņemšanas, bet kuru pārskaitījumus banka nav veikusi. Klienti vēloties panākt, lai maksājums tiktu izpildīts pilnā vai, piemēram, 100 000 eiro apmērā. Vēršoties arī uzņēmumi, kas vēlas noskaidrot, kā biznesu varētu ietekmēt fakts, ka viņu lielākajiem klientiem un piegādātājiem nauda atrodas Krājbankā.
Arī zvērināta advokāte Vita Liberte laikrakstam pastāstījusi, ka birojā ir vērsušies vairāki valsts uzņēmumi. Viens no jautājumiem, kas tos interesē, ir, kāda ir atbildība valsts uzņēmuma valdei, kas visus līdzekļus ir glabājusi vienā bankā.
Jau vēstīts, ka FKTK padome 21.novembrī nolēma apturēt "Latvijas Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko tika informēta Ģenerālprokuratūra. Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar "Latvijas Krājbanku".
FKTK grasās tiesā iesniegt "Latvijas Krājbankas" maksātnespējas pieteikumu.
Lietuvas valdība nacionalizējusi 100% "Latvijas Krājbankas" lielākās īpašnieces ‒ bankas "Snoras" ‒ akciju, kuru kontrolpakete piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka "Snoras" aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Savukārt 24.novembrī Lietuvas centrālās bankas valdeatzina banku "Snoras" par maksātnespējīgu un nolēma vērsties tiesā ar prasību atzīt to par bankrotējušu.
"Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% "Krājbankas" akciju. Pēc aktīvu apmēra "Krājbanka" septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.