Pensiju indeksāciju, kas krīzes gados ir "iesaldēta", plānots atsākt 2014.gadā, kad arī paredzēts pensiju piemaksas pārcelt no sociālā budžeta uz pamatbudžetu, savukārt 2013.gadā iecerēts palielināt pensiju otrajam līmenim novirzāmo sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēru, to pirmdien preses brīfingā par nākamā un turpmāko gadu budžeta plāniem informēja labklājības ministre Ilze Viņķele (V).
Viņa sacīja, ka plānotais pensiju indeksācijas koeficients 2014.gadā ir 1,0201. Pensiju indeksācijas atsākšana 2014.gadā izmaksās 5,2 miljonus latu, teica labklājības ministre. Vēl 2014.gadā plānots atslogot sociālo budžetu no tam neraksturīgiem izdevumiem – pensiju piemaksām, kurām gadā tiek tērēti aptuveni 140 miljoni latu. Tās plānots pārcelt uz pamatbudžetu.
Savukārt 2013.gadā iecerēts reformēt sociālo pabalstu un ģimenes valsts pabalstu. Nākampavasar Labklājības ministrija (LM) valdībā plāno iesniegt reformas piedāvājumu, teica ministre. Nākamgad vajadzētu pietikt laika diskusijām par reformu, lai to varētu iedzīvināt aiznākamajā gadā, teica Viņķele, noraidot pārmetumus par reformu vilcināšanu.
Vēl 2013.gadā plānots palielināt pensiju otrajam līmenim atvēlēta sociālā nodokļa apmēru no pašreizējiem 2% no personas sociālajām iemaksām līdz 6%. To varēs izdarīt, neskarot iemaksas pensiju 1.līmenī, teica ministre. 2012.gadā iemaksām 2.līmenī tiek novirzīti 66 miljoni latu, bet 2013.gadā tam atvēlēs 162 miljonus latu, skaidroja Viņķele.
Runājot par nākamā gada sociālo budžetu, ministre akcentēja, ka aptuveni 20 miljoni latu ietaupīti uz bezdarbnieku pabalstu izdevumu samazināšanās rēķina – mazinās gan pabalsta saņēmēju skaits, gan pabalstu apmērs. Vēl aptuveni trīs miljoni latu tiks ietaupīti sadarbībā ar Veselības ministriju, sakārtojot slimības pabalstu uzraudzību.
Tāpat par 24 miljoniem latu nākamgad pieaugs sociālā budžeta ieņēmumi, kas saistīts ar ekonomikas izaugsmes prognozēm. Tiesa, tik un tā nākamgad uzkrājumi sociālajā budžetā tiks izsmelti, tādēļ aiznākamajā gadā sociālajam budžetam nāksies aizņemties naudu no pamatbudžeta.
Vēl nākamgad saglabāsies esošā garantētā minimālā ienākuma maksāšanas kārtība – valsts finansēs pusi no pabalsta, bet pārējo daļu – pašvaldība. Savukārt dzīvokļa pabalstu valsts līdzfinansēs līdz apkures sezonas jeb apmēram līdz aprīļa beigām. "Pēc tam tā būs pašvaldību atbildība," uzsvēra ministre.
Jau ziņots, ka valdība ārkārtas sēdē pirmdien plāno akceptēt nākamā gada budžeta projektu.
Kas nu tur briesmigs,ja socialais budzets aiznemsies no pamatbudzeta?Visi zin,ka pamatbudzeta ir aizgajusi uzkratie pensijas fondu lidzekli,ka arvien,ja ir lielaki soc,budzeta ianakumi,tos tulit novirza budzeta konsolidacijai.Gan jau kaut ko atkal izdomas kam novirzit-neticu sai valdibai un seviski Vinkelienei,neticu,ka pensijas mums palielinas-varbut sarekinas par 18 santimiem.Tik skopa LM pret savu tautu vel nav redzeta!