Saeima ceturtdien nodeva komisijām 2012.gada valsts budžeta likumprojektu un 30 to pavadošos likumprojektus, opozīcijai vairākos balsojumos balsojot pret nodošanu komisijām.
Par paša budžeta nodošanu Saeimas komisijām nobalsoja 50 koalīcijas deputāti, pret bija 34 opozīcijas frakciju "Saskaņas centrs" (SC) un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) deputāti, bet atturējās Iveta Grigule (ZZS).
Savukārt Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča(ZZS) lūdza visus budžetu pavadošos likumprojektus, kurus Saeimas prezidijs rosināja nodot arī viņas vadītajai komisijai kā līdzatbildīgajai, tomēr tai nenodot, "jo praktiski nav laika izskatīt un līdz pirmajam lasījumam sniegt savu atzinumu". Tomēr grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā tomēr arī tika nodoti Barčas komisijai.
Apmēram pusi no budžeta paketes likumprojektiem Saeima komisijām nodeva bez iebildumiem, tomēr par vairākiem tika prasīti balsojumi. Vairākos balsojumos koalīcijai tomēr pievienojās arī atsevišķi opozīcijas deputāti, piemēram, par trim likumprojektiem nobalsoja 64 deputāti. Šāds balsojums bija par grozījumiem likumā par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli, likumā par akcīzes nodokli un Autopārvadājumu likumā.
Paredzams, ka budžetu un to pavadošos likumprojektus pirmajā lasījumā Saeima skatīs jau ceturtdien. Premjera Valda Dombrovska (V) preses sekretārs Mārtiņš Panke portālam "Delfi" sacīja, ka Ministru prezidents pirms došanās uz Briselē notiekošo ES samitu ceturtdienas rītā piedalīsies Saeimas sēdē, kur no tribīnes uzrunās deputātus par budžetu.
Jau ziņots, ka nākamā gada budžeta projekts paredz par 250 miljoniem latu lielākus ieņēmumus un pa aptuveni 114 miljoniem latu lielākus izdevumus nekā šogad; no iedzīvotāju ienākuma nodokļa valdība nākamgad plāno iekasēt par aptuveni 60 miljoniem latu vairāk nekā šogad, bet budžeta deficīts plānots ne lielāks par 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Nākamgad pirmo reizi kopš 2004.gada valsts pamatbudžetā būs pārpalikums, nevis deficīts, ieņēmumi pārsniegs izdevumus par 8,9 miljoniem latu. Savukārt sociālā budžetā joprojām būs deficīts – 133,8 miljonu latu, pēc budžeta apstiprināšanas valdības ārkārtas sēdē pirmdien pastāstīja Dombrovskis.
Projekts paredz nākamgad valsts budžeta ieņēmumus 4,516 miljardu latu apmērā, kas ir par aptuveni 0,25 miljardiem latu jeb 6% vairāk nekā šogad. Izdevumi nākamgad plānoti 4,64 miljardu latu apmērā jeb par aptuveni 114 miljoniem latu jeb 2,4% mazāki nekā šogad. Kopumā nākamā gada konsolidētais budžeta deficīts būs aptuveni 125 miljoni latu.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2012. gadā ir prognozēti 3,26 miljardu latu apmērā, bet izdevumi plānoti 3,25 miljardu latu apmērā, tādējādi valsts pamatbudžetā plānots pārpalikums 8,9 miljonu latu apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu samazinājums, salīdzinot ar 2011. gada plānu, ir 93,2 miljoni latu jeb 2,8%.
Savukārt valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 1,26 miljardu latu un 1,4 miljardu latu apmērā, bet deficīts 133,8 miljonu latu apmērā. Valsts speciālā budžeta ieņēmumus galvenokārt veido valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi. Valsts speciālā budžeta izdevumu samazinājums pret 2011. gada plānu (ar grozījumiem) ir 20,5 miljoni latu jeb 1,4%.
Budžeta sagatavošanai izmantota iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze 14,44 miljardu latu apmērā. Šogad budžetā IKP prognoze ir 13,13 miljardi latu.
Atbilstoši ES metodoloģijai budžeta deficīts pēc Finanšu ministrijas aplēsēm būs 2,1% no IKP, savukārt saskaņā ar aizdēvēju novērtējumu – 2,5% IKP.
Budžeta projekts arī paredz, ka dotācijas pašvaldībām plānotas 210,69 miljonu latu apmērā – par aptuveni pieciem miljoniem latu mazāk nekā šogad. Projekts arī paredz noteikt maksimālo valsts parādu gada beigās pēc nomināla 6,2 miljardu latu apmērā. Šogad maksimālais parāds noteikts 6 miljardu latu apmērā.
Lauku attīstības fonda garantijām plānots atvēlēt tikpat cik šogad – 44 miljonus latu. Izglītības un zinātnes ministrijai finansējums studējošo un studiju kredītu dzēšanai 1 396 174 latu apmērā būs šī gada līmenī.
Budžeta projekts nosaka, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem ir šāds: pašvaldību budžetiem 80% apmērā un valsts budžetam 20% apmērā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja mēneša neapliekamais minimums tāpat kā šogad būs 45 lati, un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu — 70 lati mēnesī. Kopumā budžetā prognozēts, ka nākamgad IIN ieņēmumi būs 649,726 miljoni latu. Šogad IIN prognoze bija 590,4 miljoni latu.
Budžeta projekts arī paredz, ka "Latvenergo" ieskaita valsts pamatbudžetā dividendes 90% apmērā no tīrās peļņas, bet ne vairāk kā 36 miljonus latu, kas ir par miljonu latu vairāk nekā šogad noteiktie "griesti".
"Latvijas Valsts mežiem" būs jāieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu 90% apmērā no tīrās peļņas (aptuveni 43 miljoni latu) un papildus maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu, tai skaitā no iepriekšējos gados nesadalītās peļņas, 8 386 898 latu apmērā. Šogad uzņēmuma bija jāieskaita budžetā 51,5 miljonus latu.
ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansēto un līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai 2012. gadā ir paredzēts finansējums 993,9 miljonu latu apmērā jeb 30,6% no kopējiem valsts pamatbudžeta izdevumiem.
Budžeta projekts paredz, ka 2012.gadā budžeta deficīts nepārsniedz 2,5% no iekšzemes kopprodukta. Iecerēts, ka 2013.gadā nepārsniegs 1,9% no IKP un 2014.gadā – 1,1% no IKP.
Finanšu ministrija arī secināja, ka "iekšējā tirgus mehānisms nerada izteiktu inflācijas spiedienu un, atkāpjoties cenu pieaugumam pasaulē, kā arī uzturot nemainīgu nodokļu politiku", kopējais inflācijas līmenis nākamajā gadā būtiski mazināsies. FM prognozētā gada vidējā inflācija 2011. gadam ir 4,4% un 2012. gadā 2,4%.
Tomēr FM atzīmē, ka tautsaimniecības attīstību 2012. gadā var ietekmēt vairāki riski. Lai gan pēdējo nedēļu notikumi ar Latvijas Krājbankasmaksātnespēju negatīvi ietekmēs ekonomiku, tomēr svarīgi uzsvērt, ka šī nav sistēmiski svarīga banka un visticamāk izaugsmi būtiski neietekmēs. Lielākie riski joprojām ir saistāmi ar notikumiem ārējā vidē, it īpaši eirozonā, kurā jau šobrīd vērojams izaugsmes tempu samazinājums.
"Budžeta likumprojekts nodrošina atbilstošas valsts fiskālās politikas īstenošanu, kā arī valsts budžeta izdevumus atbilstoši reālajai sociāli ekonomiskajai situācijai valstī un pasaulē. Šis ir pēdējais budžeta likumprojekts, kas tiek sagatavots stingrā starptautisko aizdevēju uzraudzībā, jo ar šo likumprojektu ir plānots šā gada 22.decembrī veiksmīgi noslēgt starptautiskā aizdevuma Latvijai programmu, tādējādi Latvija faktiski atgūs neatkarību savos ekonomiskajos un finanšu lēmumos," norāda Vilks.
12.decembrī MK plānots izskatīt priekšlikumus budžeta 2. lasījumam Saeimā, bet 13. un 14. decembrī – Saeimas Budžeta komisijas sēdē, lai 15. vai 16. decembrī to 2. lasījumā varētu skatīt Saeimā.