Lai gan Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) ziņo, ka darba meklētāju skaitam, kas meklē darbu ārzemēs, ir tendence samazināties, ārvalstu rekrutēšanas uzņēmumu interese par Latviju pieaug. Tiek sperts jau nākamais solis - rekrutētāji atver Latvijā savas filiāles, otrdien vēsta laikraksts "Diena".
"Arvien vairāk cilvēku meklē darbu ārzemēs, tāpēc mums ir nepieciešams "filtrs" uz vietas – Latvijā," stāsta viena no šo uzņēmumu pārstāvēm.
"Werkgroep NL" ir nīderlandiešu uzņēmums, kas ar darbinieku meklēšanu nodarbojas jau 22 gadus. Pamatā tiek meklēti cilvēki darbam lauksaimniecības uzņēmumos Nīderlandē – gan sezonas darbiem, gan pastāvīgam darbam. Firmas pārstāve telefona sarunā stāsta, ka darbinieki Latvijā tiek meklēti jau 2-3 gadus un ir pienācis brīdis paplašināt darbību: "Vēlamies atvērt filiāli Rīgā. Mums ir nepieciešama rūpīgāka atlase, jo strādātgribētāju skaits pieaug. Tas būs neliels birojs."
Pērn caur šo firmu no Latvijas pastāvīgā darbā tika nodarbināti ap 200 cilvēku, savukārt aktīvajā sezonā darbinieku skaits esot pieaudzis līdz 700 cilvēkiem. "Mēs meklējam cilvēkus ne tikai darbam siltumnīcās, kur var nopelnīt vidēji 8,5 eiro stundā pirms nodokļu nomaksas, bet arī celtniecībā un ķīmiskajā rūpniecībā. Piedāvājam vakances arī kvalificētam darbaspēkam," atklāj firmas pārstāve. Pērn Latvijā filiāles atvēruši vēl trīs ārvalstu rekrutēšanas firmu filiāles, kas piedāvā atrast darbu ārzemēs, "Westflex unTeam Support" no Nīderlandes un Lietuvas uzņēmums "Starjobs".
Nodarbinātības valsts aģentūras Juridiskā departamenta Licencēšanas un tiesiskā nodrošinājuma nodaļas juriskonsulte Olga Iļjina stāsta, ka dati par cilvēkiem, kas pērn devušies strādāt uz ārzemēm ar licencēto firmu starpniecību vēl nav apkopoti. Taču, salīdzinot 2011. un 2010. gada pirmās puses, esot vērojams 10% samazinājums.
Uzņēmumu skaits, kas piedāvā atrast darbu ārpus Latvijas, pieaug. 2010. gadā NVA izsniedza 16 jaunas licences, kas ļauj piedāvāt darbu ārvalstīs, turpretim pērn izsniegtas jau 23, bet šogad nepilnā mēnesī šādas licences saņēmuši divi uzņēmumi. NVA pārstāve Iļjina šo pieaugumu skaidro ar Vācijas darba tirgus atvēršanu pērnā gada maijā. Tiesa gan, tikai puse no pērn reģistrētajām rekrutēšanas kompānijām savos sarakstos iekļāvušas Vāciju.
"Mēs diemžēl nevaram konkurēt algu ziņā nedz ar Holandi, nedz Vāciju," stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas valdes priekšsēdētāja Līga Meņģelsone, "darbaspēka ziņā mums ir jomas, kurās ir pārprodukcija, – tās galvenokārt ir sociālās zinātnes, un ir arī jomas, kā inženierzinātnes, kurās ir pamatīgs darbinieku deficīts. Tomēr arī inženierim mēs nevaram atļauties maksāt tādu algu, kāda ir tai pašā Vācijā.
Mūsu uzņēmējiem ir daudz šaurākas iespējas." Viņa uzskata, ka ir tikai viens risinājums, lai apturētu darbaspēka aizplūšanu: "Tad, kad cilvēkiem pieaugs ticība šai valstij, viņi vairs nebrauks prom. Es domāju, ka runa nav tikai par algu. Cilvēki aizbraucot cenšas atgūt savu pašcieņu, kas šeit viņiem ir zudusi." Meņģelsone cer, ka Ekonomikas ministrijas virzītā valsts industriālās politikas izstrāde spēs nodrošināt vietējo darbvietu pieaugumu: "Tiesa, jau šobrīd maksājam par piekopto vieglprātību izglītības jomā. Mūsdienu jaunieši nezina ne ķīmiju, ne fiziku, ne matemātiku, jo pamatskolā varēja izvēlēties šos priekšmetus nemācīties un iet vieglāko ceļu. Tā ir vēl viena problēma, ko nāksies risināt."