Profesore: krievvalodīgie ar referendumu cīnās pret savām interesēm

foto delfi.lv
foto delfi.lv

Krievvalodīgie, kas aktīvi iesaistījušies referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai rīkošanā, patiesībā strādā pret savām interesēm, šādu viedokli intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" pauž Baltijas Starptautiskās akadēmijas Eiropas studiju programmas direktore, asociētā profesore un politoloģe Ilze Ostrovska.

"Visās Eiropas nacionālajās valstīs vidusšķiras intereses konkurences apstākļos sargā valsts valoda. Latvijā to vēl stiprina apstāklis, ka valsts valoda ir reta valoda. Ieviešot krievu valodu kā valsts valodu, nešaubīgi tiktu ietekmēti migrācijas procesi – tas migrācijas "koridors", kas pašlaik ved no bijušās PSRS dienvidiem uz Krieviju, tiktu pagriezts Latvijas virzienā. Apmēram tāpat kā mēs skatāmies uz Rietumeiropas valstīm un ASV, daudzi Kazahstānas, Uzbekistānas, arī Moldovas un pat Ukrainas iedzīvotāji skatās uz Latviju. Tā ir viņu iespēja paaugstināt labklājību," uzskata Ostrovska.

Asociētā profesore saka, ka ikdienā daudz kontaktējos ar studentiem no šīm zemēm. "Viņi Latviju uzskata par labu dzīvesvietu, kur palikt un veidot karjeru. Vienīgais šķērslis ir nepieciešamība apgūt latviešu valodu, lai gan arī to daudzi ir gatavi darīt. Šķiet, Latvijas krievi nav aptvēruši, ka iespējamie iebraucēji pretendēs arī uz vidusšķiras darba vietām, bet krievu valoda kā valsts valoda varētu šo konkurenci nekontrolējami palielināt," saka Ostrovska.

Viņa uzskata, ka, lai arī referendums ir par valodu, tas būtībā ir cīņa par varu. "Šis ir tas gadījums, kad politisko situāciju nevar skatīt atrauti no ainas, ko sniedz mediji. Krievvalodīgie mediji to pasniedz kā savu vērtību aizstāvēšanu, kas patiesībā tā nav. Diemžēl latviešu mediji šo stāstiņu laikus nav atmaskojuši. Patiesībā tā ir cīņa par politisko varu," saka profesore.

Viņa pauž viedokli, ka šis referendums, pēc tā plānotāju iecerēm, ir tāds kā "pilotāžas pētījums" – "audits", kas ļauj secināt, "kāds ir spēku samērs, uz ko mēs esam gatavi". Pēc tam būs iespējams izrēķināt, kad organizēt nākamo referendumu, lai gūtu vēlamo rezultātu, saka politoloģe.


Написать комментарий