Valodas referendums jaukto ģimeņu acīm – 'pret' un 'par'

foto delfi.lv
foto delfi.lv

Jauktās jeb latviešu–krievu ģimenes gaidāmo valodas referendumu dēvē dažādi – par "provokāciju", "loģisku pavērsienu" un "naudas šķērdēšanu".

Vecāka gadu gājuma cilvēki uzskata, ka tas rada papildus grūtības ne vien sabiedrībā, bet arī ģimenes ikdienā, bet jaunāki pāri atklāj, ka valodas jautājums nav aktuāls viņu ģimenē, tomēr rada papildus spriedzi un plaisu sabiedrībā, portālam "Delfi" atklāj četri latviešu – krievu pāri.

Neviens no viņiem gan nevēlas savu nostāju paust, atklājot savu vārdu. Viņi skaidro, ka, lai arī ģimenē viss ir kārtībā, sabiedrība ir sašķelta, un nav skaidrs, ko no tās sagaidīt.

Ar valodu ir kā ar putniem – ja esi citādāks, tevi nepieņems

"Valodu jautājums rada papildu grūtības. Cilvēki arī bez tā gana bieži saiet kopā un izšķiras, bet valodas jautājums nereti kļūst par "vēl vienu iemeslu". Tikpat bieži tas ir arī jautājums par dzimtenes pamešanu kādam no pāra," stāsta Irīna (pasē krieviete), kura augusi un mācījusies Krievijā, bet nu jau 30 gadus dzīvo Latvijā un ir precējusies ar latvieti Andri (pasē – latvietis).

"Arī integrēties citā vidē ne vienmēr ir viegli. Tas ir kā ar putniem – tu nekad nevari iekļūt kāsī, ja neizskaties un nečivini kā pārējie. Ja čivināsi un izskatīsies tāpat, tad pret tevi mainīsies arī attieksme. Arī es ar dažiem vīra radiem sākumā jutos nepilnvērtīga, jo tas nav jautājums tikai par to, kā pats uztver lietas, bet arī par to, kā uztver tevi," skaidro Irina. Viņa gaidāmajā referendumā balsos pret otras valsts valodas ieviešanu Latvijā.

'Par' krievu valodu principa pēc

Savukārt 29 gadus vecā mājsaimniece Jolanta, kura augusi krievvalodīgo ģimenē Latvijā portālam "Delfi" atklāj, ka, lai arī viņai un viņas vīram, kurš audzis latviešu ģimenē, nav domstarpību un strīdu par valodas jautājumu, viņa balsos "par" gaidāmajā referendumā.

"Mēs ar vīru iepazināmies, vēl būdami ļoti jauni, un, iespējams, tādēļ mūsu ģimenē nacionālais jautājums netiek apspriests, turklāt mans vīrs ir ļoti lojāls šajā ziņā. Es balsošu par krievu valodu kā otru valsts valodu tādēļ, ka esmu krievvalodīgā un gribu, lai krievvalodīgajiem šeit būtu vairāk tiesību. Es tāpat apzinos, ka tik daudz balsu, lai piešķirtu krievu valodai otras valsts valodas statusu, netiks savāktas, bet tas ir principa jautājums – es gribu, lai visi redz, ka arī mēs, krievvalodīgie, šeit esam," teic Jolanta.

Jolanta arī atklāj abu ģimenes tautas nobalsošanā rīkosies krasi pretēji. "Vīra ģimene balsos "pret", mana – "par", tomēr es uzskatu, ka cilvēkiem būtu jāaizmirst tas, kas bijis PSRS laikā, mēs taču esam pavisam cita paaudze. Vīrs pats gan, visticamāk, balsot nemaz neies, jo šajā ziņā viņš nav pārāk aktīvs," saka Jolanta.

Latvijā runāt latviski – tikpat dabiski, cik elpot

Savukārt Andris sarunā ar portālu "Delfi" uzsver, ka ar Irīnu valodas referenduma tematu nav atsevišķi apspriedis. "Mēs to neesam pārrunājuši, jo nav nekādas vajadzības to pārrunāt. Tas ir dabiski un pašsaprotami, ka Latvijā ir jābūt vienai valsts valodai – latviešu. Tas ir tikpat dabiski kā elpot. Kamēr dzīvo valoda, tikmēr dzīvo tauta," saka Andris.

Viņš arī piebilst, ka pirms 30 gadiem kādu laiku dzīvojis arī Sanktpēterburgā, kur profesionālā dzīve noritējusi krievu valodā. "Kad dzīvoju Krievijā, tad darbā sarunājos Krieviski, taču ģimenē esam runājuši tikai latviski."

Vēlas, lai bērni zina abas valodas

Irīna atklāj, ka ar abu meitu Katrīnu viņa sarunājusies tikai krieviski, bet Andris – tikai latviski. "Meita vienlīdz labi zina abas valodas un abās runā bez akcenta. Kad viņa bija maza, man bija bail, ka bērnam kādā brīdī sāks jukt abu valodu alfabēti un rakstība, taču tā tas nenotika. Tie, kuri nezina, ka meita patiesībā dzimusi Krievijā un augusi jauktā ģimenē, to nemaz nevar iedomāties," stāsta Irīna.

Par to, ka bērns zina valodas, priecīgs ir arī Anatolijs, kurš dzimis Krievijā un audzis krievu ģimenē Latvijā, gan viņa sieva Ilze, kura augusi latviskā vidē. "Tā kā mēs ar sievu pārvaldām abas valodas, arī bērns tās zina. Tā kā bērnudārzā nodarbības notiek latviešu valodā, bērns nedaudz sliktāk apguvis krievu valodu, tomēr lieliski saprot un spēj sarunāties," saka arhitekts Anatolijs.

"Tāpat mūsu ģimenē nekad nav bijis svarīgs tas, kurš ir krievs un kurš ir latvietis, iespējams, attālāki radi kaut ko manu un sievas attiecību sākumposmā ir ko teikuši šajā saistībā," stāsta Anatolijs, kurš gaidāmajā referendumā balsos "pret".

"Esmu kategoriski pret – gan tādēļ, ka man nepatīk ideja par divvalodību Latvijā, gan arī tādēļ, ka no ekonomikas viedokļa tas ir absurdi. Arī mana sieva balsos pret otras valsts valodas ieviešanu, jo vienota valsts valoda ir cilvēkus vienojošs valsts princips. Šobrīd var just to, ka sabiedrība ir sašķelta, tomēr ir 21.gadsimts, un vajadzētu saprast gan vienu pusi, gan otru," saka Anatolijs, paužot, ka sabiedrības šķelšana ir izdevīga arī abas puses pārstāvošiem politiķiem.

Mūziķu Alvja (pasē – latvietis) un Veronikas (pasē – krieviete) ģimeni nav skāruši strīdi pirms gaidāmā referenduma, taču tas abos izraisa nepatīkamas sajūtas. Pāris uzskata, ka cilvēki nebūtu jāvērtē pēc tautības, bet gan pēc viņu īpašībām.

"Mūsu ģimenē nekad nav bijis šādu problēmu. Piemēram, man ar vīru ir vieglāk runāt latviski, tādēļ tā arī sazināmies. Bet ar bērnu vīrs runā tikai latviski, bet es – tikai krieviski, jo vēlos, lai viņš iemācītos šo valodu, kas ir lielas kultūras sastāvdaļa. Mēs abi cenšamies bērnam nodot zināšanas," portālam "Delfi" atklāj Veronika.

Arī Alvis pauž uzskatu, ka "referendums noteikti neveicina draudzīgu kopā pastāvēšanu".

"Visi esam vardarbīgi saskaldīti "labajos", "kreisajos", "pareizajos", nepareizajos', "krievos", "latviešos", katram tagad ir jāpieņem lēmums, esam spiesti to darīt. No otras puses – šāda jautājuma aktualizēšanai ir arī pamats, jo laika gaitā tika pieļautas kļūdas – piemēram, kādēļ tik daudz cilvēku, kuri savulaik balsoja par Latvijas neatkarību, vēlāk kļuva par nepilsoņiem?" retoriski vaicā Veronika. 


Написать комментарий