7. martā no Vecāķiem uz Rīgas Zooloģisko dārzu atvests pirmais šopavasar pludmalē atrastais pelēko roņu mazulis.
Kaut arī zoodārzam ir liela pieredze ronēnu izbarošanā, tomēr ronim labāk augt savā dabiskajā vidē, tāpēc aicinām mazuļus atņemt dabai tikai gadījumos, kad tie ir savainoti vai acīm redzami novārguši, nevis vienkārši atrodas pludmalē. Visnopietnākie draudi ronēniem ir pastaigā izvestie suņi, tāpēc ļoti lūdzam tos vadāt pavadā!
Roņu mazuļu dzimšanas laikā – martā un aprīlī, lielākā vai mazākā skaitā (atkarībā no ledus apstākļiem jūrā) ronēnus jūras krastā pamana ik gadu. Un ik gadu aktuāls ir jautājums – ko darīt? Mēģināt mazulim palīdzēt? Vai varbūt, nelikties ne zinis?
Baltijas jūrā visbiežāk sastopamajiem – pelēkajiem roņiem mazuļi dzimst lielākoties uz Sāmsalas piekrastes saliņām. Ja mazulis priekšlaicīgi nonāk ūdenī, jūras straumes un viļņi to var atnest līdz pat Latvijas pludmalēm.
Tomēr atsevišķas roņu mātes droši vien dzemdē arī uz ledus (bezledus ziemās – pat liedagā) Latvijas piekrastē un, ledum kūstot, mazuļi paliek krastā.
Mātes ronēnus ar pienu baro tikai aptuveni 4 nedēļas, kamēr tos klāj balta pūka. Pēc tam mazuļus pamet vienus, baltā pūka pakāpeniski izkrīt un ronēni var sākt patstāvīgu dzīvi ūdenī. Roņu mazuļiem piemīt spēja ilgstoši (pat vairākas nedēļas) iztikt bez barības un šajā laikā ir jāiemācās patstāvīgi ķert zivis.
Pilnīgi dabiski, ka liedagā guļošs ronēns cilvēkos raisa līdzjūtību un vēlmi palīdzēt, taču ļoti bieži palīdzības mēģinājumi nodara mazulim lielāku kaitējumu, nekā mierīga dzīve pludmalē. Un, neapšaubāmi, vislabākā palīdzība roņu mazulim ir suņu vadāšana pavadā, tā pasargājot ronēnu no „mājas mīluļa” zobiem.
Ieraugot smiltīs roņu mazuli, pirms trauksmes celšanas ir jāizvērtē:
1. Mazuļa apmatojums. Ja baltā mazuļa pūka vietām (vai pilnībā) jau izkritusi un redzami pelēkas, gludas ķermeņa segas laukumi, visticamākais, mazulis jau uzsācis patstāvīgu dzīvi un izrāpojis pludmalē atpūsties. Tad ronēns jāatstāj atrašanas vietā.
2. Mazuļa kondīcija. Ja ronēns, kaut arī klāts ar baltu pūku, ir apaļīgs, nikni rūc un sver vismaz 15 kg, visticamākais, ka māte viņu baro un pareizākā rīcība – steigšus doties prom, lai ronene nebaidītos nākt krastā.
3. Ronēna suga. Latvijas piekrastē (pamatā Vidzemes jūrmalā) sastopami arī augumā daudz mazākie pogainie sīkroņi, jeb nerpas. Šo roņu mazuļi var maldināt atradēju – jau paaudzies ronēns ir krietni mazāks pat tikko dzimušu pelēko ronēnu. Nerpu mazuļiem ir ievērojami strupāks purniņš un druknāks ķermenis. Iespēja, ka šie ronēni piedzimuši Latvijas piekrastē ir visai liela un, līdz ar to, visticamākais, ka mazuli baro māte.
Ronēna nogādāšana zoodārzā ir pieļaujama vienīgi tad, ja:
1. Mazulim ir acīmredzami ievainojumi.
2. Mazulis ir ļoti novājējis – pretojas nepārliecinoši, galva izskatās proporcionāli liela un viegli sataustāms mugurkauls.
Tomēr jebkurā gadījumā jāuzmanās no ronēna zobiem un jāatceras, ka dzīvnieku no dabas izņemt drīkst tikai Dabas aizsardzības pārvaldes (konsultācijas roņu jautājumos Valdis Pilāts – tālr. 29198590), Valsts vides dienesta, zooloģiskā dārza vai Avārijas un glābšanas dienesta speciālisti.
Rīgas zoodārza Youtuba kanālā ir neliels video, kas uzskatāmi demonstrē atšķirīgas palīdzēšanas gadījumus. Skatām šeit