Pedagogi jau no nākamā mācību gada pieprasa palielināt atalgojumu par 10 procentiem, žurnālistiem pēc tikšanās ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli pavēstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.
Savukārt no 2013.gada janvāra pedagogiem, akadēmiskajam un zinātniskajam personālam atalgojums jāpalielina vēl par 10%.
"Mēs ilgstoši esam novērojuši, ka mainās dažādi apstākļi, bet skolotāju alga paliek nemainīga un arvien pietuvinās minimālās algas apmēram. Tāpēc mēs vairs neesam ar mieru gaidīt algu pieaugumu no 2014.gada un pieprasām to sākt jau tagad," sacīja Mikiško.
Ķīlis konceptuāli pauda atbalstu šai prasībai, taču norādīja, ka ir jārīko diskusija par izglītības kvalitātes celšanu.
"Vienkārši par pliku ciparu vienoties ir bezjēdzīgi, jo pēc tam, gada vai diviem, atkal būs jāapspriež šis jautājums," teica Ķīlis. "Es pilnīgi saprotu un atbalstu nepieciešamību skolotājus labāk motivēt, taču tas būs jāskata kopā ar virkni jautājumu, par ko pašai arodbiedrībai kopā ar kolēģiem vajadzēs diskutēt."
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas vadītāja Dzintra Kohva žurnālistiem norādīja, ka arodbiedrības pauž atbalstu Ķīļa reformām, vienlaikus uzsverot, ka jādomā arī par skolotāju atalgojumu.
"Atbalstām reformas, esam noskaņoti pozitīvi, taču, lai ar lielu atdevi pildītu savus pienākumus, kuru pēc reformām paliks vairāk, nepieciešams arī lielāks atalgojums," klāstīja Kohva.
Arī Latvijas Pedagogu domes vadītājs Andrejs Mūrnieks pievienojās prasībai paaugstināt pedagogu darba samaksu, kā arī pauda atbalstu Ķīļa iecerētajām reformām. Mūrnieks pauda viedokli, ka izglītībai ir jākļūst radošākai, modernākai un vienlīdzīgākai, taču tas ir iespējams, ja tiek atbalstīti arī pedagogi.
Uz jautājumu, vai algu nepalielināšanas gadījumā pedagogi rīkos protestus, Mikiško atbildēja, ka arodbiedrība, sadarbojoties ar saviem partneriem, varētu rīkot vairākus pasākumus.
2009.gadā valdība pārtrauca arodbiedrības panākto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas programmu, samazinot zemākās mēneša darba algas likmi pedagogiem ar desmit gadu darba stāžu no 350 latiem līdz 255 latiem.
LIZDA uzskata, ka šī likme ir nepiedodami zema, jo tas ir tikai nedaudz vairāk kā minimālā darba alga valstī – 200 latu mēnesī – un nedaudz vairāk kā iztikas minimums uz vienu iedzīvotāju – 176 lati mēnesī.
Jau vēstīts, ka Igaunijas Izglītības nozares darbinieku arodbiedrība no 7. līdz 9.martam rīkoja streiku, pieprasot par 20% palielināt algas. Šajā streikā piedalījās 682 Igaunijas izglītības iestādes un 17 234 darbinieki. Tas bija plašākais streiks kopš Igaunijas neatkarības atjaunošanas, un atbalsta protesta akcijas tam rīkoja arī tūkstošiem medicīnas, kultūras, transporta un citu nozaru darbinieki.