Nacionālā attīstības plāna (NAP) izstrāde būtu jāsāk no apakšas - no pašvaldībām, nevis no augšas, kā tas patlaban notiek, kad plāns tiek izstrādāts valdībā, uzskata Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs (SC).
Rēzeknes mērs uzskata, ka NAP izstrādātājiem sākumā būtu jānoskaidro pašvaldību vēlmes un jāuzklausa to viedoklis par ceļiem, kādos šie mērķi būtu sasniedzami. Diemžēl patlaban šis process norit pilnīgi pretēji, – NAP tiek izstrādāts valdībā.
"Šādos plānos uzstādītie mērķi parasti jau nav peļami, diemžēl bieži vien pieklibo šo plānu realizācijas modelis, jo ne vienmēr plānu izstrādātājiem ir skaidrs redzējums par to, kādā veidā sasniegt uzstādītos mērķus," uzsvēra Bartaševičs.
Jau ziņots, ka 20.martā valdība izskatīja NAP 2014.-2020.gadam prioritāšu pamatojuma ziņojumu un vienojās par dokumenta vadmotīvu – "Ekonomikas izrāviens". Šis vadmotīvs jaunajam NAP būs jau trešā redakcija, jo iepriekš piedāvātais bija "gudra izaugsme", par kuru valdībā vienprātības nebija, bet vēl pirms tam tika piedāvāts vadmotīvs "labklājības pieaugums".
Savukārt topošā dokumenta prioritātes, kā sākotnēji piedāvāts, būs "cilvēka drošumspēja", "tautas saimniecības izaugsme" un "izaugsmi atbalstošas teritorijas". Ņemot vērā prioritātes un vadmotīvu, taps arī jaunais dokuments. Līdz maija vidum atbildīgās darba grupas turpinās darbu pie NAP sagatavošanas, un plānots, ka 19.jūnijā valdībā tiks izskatīta jau NAP pirmās redakcija. Jūlijā un augustā tiks sagatavots stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējums, bet NAP gala redakcija valdībā varētu tikt virzīta septembra beigās.