Bīstamākais no iespējamiem scenārijiem tuvāko divu trīs gadu laikā ir Eiropas banku sistēmas sabrukums, intervijā LNT raidījumam „900 sekundes” otrdienas rītā pauda Latvijas valsts prezidents Andris Bērziņš.
Atbildot uz žurnālistu jautājumu, kā vērtēt premjera Valda Dombrovska valdības uzņemto kursu uz inflācijas apkarošanas plānu, prezidents norādīja, ka pašlaik reālākais drauds nav ne eiro kā valūtas krīze, ne Latvijas neatbilstība Māstrihtas kritērijiem, bet daudz nozīmīgāks process – iespējamā visas Eiropas un pat valstu ārpus tās banku sistēmas sabrukšana, pie kā var novest tas, ka tādu valstu kā Grieķijas parādi faktiski ir uzkrājušies finanšu institūcijās – gan privātās, gan aizdevumu ķēdes galā – valstu centrālajās bankās.
„Turpmāko divu – trīs gadu laikā atklāts ir jautājums, vai finanšu sistēma vispār nesabruks,” pauda Bērziņš, skaidrojot, ka „Grieķijas parāds jau nav radies no zila gaisa, nav izdomāts. Visas bankas ir savstarpēji saistītas un arī valstu centrālās bankas ir šajā aizdevumu ķēdē”.
Vienlaikus prezidents atzina, ka, pateicoties taupības pasākumiem, Latvija ir labāk sagatavojusies krīzēm nekā citas Eiropas valstis. Domājot par turpmākiem pasākumiem inflācijas apkarošanā, prezidents sliecas nepiekrist patēriņa nodokļu samazināšanai, jo tas novedīšot pie zemākiem valsts budžeta ieņēmumiem, un attiecīgi var netikt izpildīts cits Māstrihtas kritērijs – 2,5% budžeta deficīts no IKP.
"Finanšu ministrija precīzi izskaitļos, kā šogad pildas budžets, un tad uz vasaras vidu varēsim skatīties, ko varam atļauties, atkarībā no situācijas," telekanālam LNT pauda prezidents, uzsverot, ka pats vairāk sliektos uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu kā mehānismu inflācijas samazināšanai, jo ar darbaspēku saistītu nodokļu atvieglošana palīdzētu apkarot ēnu ekonomiku: "Lai radītu vēlēšanos nodokļus maksāt. Nevis ar piespiešanu."