Kamēr daugavpilieši gaida, kas būs, pēc parlamentārieša Riharda Eigima skaļā izteikuma par iespēju mēģināt atlaist Daugavpils domi, portāls Gorod.lv nolēma apkopot visu informāciju par to, vai sakrīt (pareizāk – nesakrīt) viņa izteikumi ar viņa darbiem.
Par piemēru mēs paņēmām viņa vēlēšanu rezultātus parlamenta plenārsēdēs, par īpaši svarīgiem Latgales un Daugavpils jautājumiem – tā saucamajiem valodas jautājumiem.
Un tā, regulāri Saeimā tiek apspriesti jautājumi par to, vai dot krievvalodīgajiem tiesības runāt savā dzimtajā valodā, padarīt par likumīgu mazākumtautību izglītību un vai dot iespēju valsts augstskolām vērt vaļā nodaļas krievu valodā. Lielāko daļu šo iniciatīvu piedāvā apvienība “Saskaņas centrs”, tāpēc šī bloka Daugavpils deputātu balsojums ir zināms, tāpat kā balsojums radikāli noskaņotās Ineses Laizānes.
Neskatoties uz to, ka “ZZS” tāpat kā “SC” atrodas Saeimas opozīcijā, kolēģu iniciatīvu “zaļie” nesteidzas atbalstīt, to skaitā arī R. Eigims.
Un tā, vēl 10 Saeimā R. Eigims nobalsoja pret izmaiņām likumā par augstskolām, kas bija domātas, ka mācību programmas ārzemniekiem Latvijas valsts augstskolās varēs realizēt krievu valodā. Zīmīgi, ka šajā situācijā tika runāts, ka labojumu jēga ir komerciāla un neprasīs papildus valsts finansējumu.
Tāpat 10 Saeimā R. Eigims balsoja pret labojumu atcelšanu par lielajiem sodiem par latviešu valodas nezināšanu. Deputāts nebija ar mieru par priekšlikumu, ka par pirmo pārkāpumu iztikt ar brīdinājumu, bet par otro – 20 latu naudas sodu. Sodi par latviešu valodas nezināšanu, joprojām var sasniegt līdz 300 latiem.
Tomēr šie balsojumi netraucēja R. Eigimam atkal tikt Saeimā, kārtējās 11 Saeimas vēlēšanās, kurās atkal ir atklāts jautājums par bilingvālo izglītību. Un šeit R. Eigims uzstājās pret piedāvāto vienošanos par to, ka mācību iestādēs varētu mācīties valsts valodā un bilingvāli.
Mazāk kategoriska nostāja tautas kalpam bija paužot savu viedokli sakarā ar labojumu projektu sakarā ar valsts valodas likumu kurš ļautu izmantot iespēju pēc pieprasījuma ne mazāk kā 10% pašvaldību iedzīvotājiem vērsties pie pašvaldības ne tikai valsts valodā bet arī citā. Balsojot par likuma projektu, R. Eigims nolēma izvilkt savi balsojuma kartiņu, it kā neatrastos zālē.
Un galu galā, R. Eigims kopā ar kolēģiem no “Vienotības” un nacionālradikāļiem uzstājās pret necilvēcisko labojuma atcelšanu pie Vispārējas konvencijas par mazākumtautību aizstāvību, kura agrāk bija pieņemta ar neprecizitātēm, kuras ierobežo mazākumtautību un krievvalodīgo tiesības un brīvību. Jau agrāk EDSO mudināja atcelt netaisnīgos “ierobežojumus”, bet politiķi nesteidzas ieklausīties ieteikumos.
Un nobeigumā atgādināsim, ka dodot savus komentārus portālam Gorod.lv R. Eigims agrāk kritizēja Žannu Kulakovu, kura arī maina savu nostāju par krievu valodu, pie tam slēpjot faktu, kā viņš pats nobalsoja referendumā. Un pie tām tautas kalps agrāk runāja, ka atbalsta parakstu vākšanu par otro valsts valodu.
Tāpat deputāts bija paziņojis, ka atbalsta “SC”, nu, piemēram, par to ka apvienība sarīkoja piketu pie Saeimas pret pašreizējo politisko situāciju valstī, kad apvienību nepaņēma 11-tās Saeimas koalīcijā. Vēl jo vairāk, R. Eigims apgalvoja, ka politiķi nevar ignorēt tautas lēmumu, un ka “SC” jābūt 11-tās saeimas koalīcijā.
Radikāli noskaņotā Inese Laizāne un pūkainais Saskaņas centrs... pasmaidīju, paldies...
sanāk no raksta, ka radikāli noskaņoti ir visi, kas domā savādāk nekā SC, Lindermans utt. kaut gan ja paskatās definīcijus vārdam radikāls, un ja vēl ņem vērā politiku, tad tie apraksta nedaudz savādākas darbību izpausmes