Valsts prezidents Andris Bērziņš atbalsta Satversmes grozījumus, kas noteiktu atklātu balsojumu Valsts prezidenta vai Satversmes tiesas tiesneša ievēlēšanas gadījumos, taču mazāk atbalsta tos grozījumus, kas noteiktu, ka pie Saeimas deputātiem varēs izdarīt kratīšanas, kā arī viņus varēs administratīvi sodīt bez parlamenta piekrišanas.
"Man ir tāda sajūta, ka šie grozījumi Satversmē ir vajadzīgi vienīgi pašreizējai koalīcijai, un tāpēc es vairāk sliecos, ka jautājumā par kratīšanu vai administratīvu sodīšanu vajadzētu atstāt, kā pašlaik ir," intervijā LTV raidījumam "Labrīt, Latvija!" sacīja Bērziņš.
Jau ziņots, ka, neiegūstot konstitucionālo kvorumu, pagājušajā nedēļā Saeima neatbalstīja Satversmes grozījumus, kas paredz, ka Valsts prezidents un Satversmes tiesas tiesneši tiek ievēlēti, atklāti balsojot, jo patlaban balsošana par šīm amatpersonām notiek aizklāti.
Tāpat netika atbalstīti grozījumi Satversmē, kas paredz, ka pie Saeimas deputātiem varētu izdarīt kratīšanas, kā arī viņus varētu administratīvi sodīt bez parlamenta piekrišana.
Noraidītie grozījumi Satversmes 29.pantā paredz, ka Saeimas deputātu nevar aizturēt, apcietināt vai pakļaut mājas arestam un pret viņu nevar sākt kriminālvajāšanu, ja tam nepiekrīt Saeima, kā arī deputātam nevar piemērot ar personas brīvības ierobežojumu saistītu administratīvu sodu bez Saeimas piekrišanas.
Deputātu varēs apcietināt un ierobežot viņa personas brīvību vien tad, ja Saeimas locekli notvers pie paša noziedzīga nodarījuma pastrādāšanas, paredz grozījumi Satversmes 30.pantā.
Šis pants arī paredz, ka par katru deputāta apcietināšanu 24 stundu laikā būs jāpaziņo Saeimas Prezidijam, kurš to ceļ priekšā nākamajā Saeimas sēdē izlemšanai par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā vai par viņa atsvabināšanu. Laikā starp Saeimas sesijām līdz sesijas atklāšanai par deputātu paturēšanu apcietinājumā lems Saeimas Prezidijs.