Šodien Ministru kabinets lems par ilgi loloto ideju izveidot īpašu palīdzības fondu, no kura līdzekļus varēs aizņemties Latvijas pasu turētāji, kuri neparedzētu apstākļu dēļ ir nonākuši ārkārtas situācijā ārvalstīs un finanšu trūkuma dēļ nevar atgriezties Latvijā.
Fonda izveidei katru gadu Ārlietu ministrijas (ĀM) budžetā būtu jāparedz papildus 50 000 latu, bet ar materiālās palīdzības sniegšanu saistīto administratīvo funkciju veikšanu - 23 045 lati.
Savukārt, lai fonds sāktu darboties jau no šā gada 1.jūnija, ĀM lūdz valdībai no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt 39 966 latus, no kuriem 25 000 latu paredzēti materiālās palīdzības nodrošināšanai, bet 14 966 lati - ar materiālās palīdzības sniegšanu saistīto administratīvo funkciju veikšanai.
Pirms valdības sēdes Ministru kabinetā plkst.11.30 par ĀM sagatavoto noteikumu projektu notiks mediju brīfings, kurā informāciju sniegs ĀM preses sekretārs Jānis Sīlis.
ĀM aprēķinājusi, ka gada laikā varētu saņemt aptuveni 250 materiālās palīdzības lūgumus. Pērn Latvijas pārstāvniecības ārvalstīs saņēmušas 294 Latvijas ceļotāju lūgumus, kas saistīti ar atgriešanos Latvijā. Pārsvarā personām nav bijis līdzekļu, lai apmaksātu transporta biļeti uz Latviju, kas atkarībā no attāluma izmaksā no desmit līdz 1250 latiem. Atsevišķos gadījumos pārstāvniecībām bijis nepieciešams nodrošināt personas uzturēšanos viesnīcā, pārtikas, drēbju iegādi vai maksu par medicīniskiem pakalpojumiem.
Finanšu līdzekļi, kas personai tiks piešķirti no ĀM šim mērķim paredzētās budžeta pozīcijas, noteiktajā termiņā būs jāatmaksā valsts budžetā. Ja atmaksa netiks veikta lēmumā par materiālās palīdzības piešķiršanu noteiktajā termiņā, pret personu tiks piemērota bezstrīdus piespiedu izpilde.
Vienai personai paredzēts apmaksāt šādus pakalpojumus: transporta biļeti - no desmit līdz 1250 latiem, viesnīcu - 50 latus dienā, medicīnas pakalpojumus - līdz 2000 latiem, pārtiku un citas pirmās nepieciešamības preces - desmit latus dienā. Vienai personai piešķiramā summa nedrīkstēs pārsniegt 2000 latu.
Palīdzības fonds attieksies uz Latvijas pases turētājiem, proti, pilsoņiem, nepilsoņiem, bezvalstniekiem, bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss.
Noteikumu projekts paredz, ka sākotnēji konsulārā amatpersona sadarbojas ar ārkārtas situācijā ārvalstī nonākušo personu un noskaidro to personu loku (radinieki, draugi, darba devējs), kuri būtu gatavi sniegt finansiālu palīdzību, lai varētu nodrošināt grūtībās nonākušās personas nogādāšanu Latvijā. Tomēr, ja personai nav pieejami citi finansēšanas avoti, konsulārā amatpersona var piešķirt personai materiālo palīdzību no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem, nosakot piešķirto līdzekļu apjomu, atmaksas kārtību un termiņu.
Pieteikums par materiālās palīdzības sniegšanu var tikt iesniegts gan Latvijas pārstāvniecībā ārvalstī, gan Konsulārajā departamentā. Pieteikumu var iesniegt ārkārtas situācijā ārvalstī nonākusī persona vai tās pārstāvis, kas darbojas minētās personas interesēs un ir gatavs uzņemties finanšu saistības - atmaksāt piešķirtos līdzekļus. Iespēja trešajai personai iesniegt pieteikumu par līdzekļu piešķiršanu ir noteikta, ņemot vērā līdzšinējo konsulārā dienesta pieredzi, sniedzot palīdzību personām, kurām objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams personīgi ierasties pārstāvniecībā.
Pieņemot lēmumu par materiālās palīdzības piešķiršanu, konsulārajai amatpersonai ir pienākums, pirmkārt, izvērtēt, vai persona ir nonākusi ārkārtas situācijā, otrkārt, noskaidrot, vai ir pieejami citi finansēšanas avoti un iespējas, lai segtu ar atgriešanos Latvijā saistītos izdevumus. Lēmumu par materiālās palīdzības piešķiršanu virs 200 latiem pieņem ĀM Konsulārā departamenta direktors. Savukārt, lai nodrošinātu ātru un efektīvu palīdzības sniegšanu situācijās, kad finanšu līdzekļi ir nepieciešami samērā nelielu izdevumu segšanai, lēmumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu līdz 200 latiem pieņem konsulārā amatpersona.
Lai nodrošinātu atbilstošu un efektīvu piešķirto līdzekļu izlietojumu, materiālā palīdzība tiek piešķirta, nodrošinot ar atgriešanos Latvijā saistīto pakalpojumu apmaksu tās summas ietvaros, kas personai tiek piešķirta. Tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos finanšu līdzekļi tiek izmaksāti personai skaidrā naudā, lai segtu ar transporta līdzekļu biļešu iegādi vai uzturēšanos saistītos izdevumus.