Pašvaldību pārstāvji neredz ieguvumus no domes deputātu skaita samazināšanas, ko ierosinājis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP).
Daudz svarīgāk esot atjaunot 90. gadu sākumā pastāvējušo kārtību, ka pašvaldības vadītāju var atcelt no amata tikai ar divu trešdaļu balsu vairākumu. Tagad viņu atbrīvošana ir iespējama ar vienas balss pārsvaru, kas ir mazinājis ne vienas vien pašvaldības darba efektivitāti. Šim vietējo līderu piedāvājumam E. Sprūdžs sarunā ar Dienu piekrita. Aprīļa beigās būs redzams, vai tas varētu kļūt par zināmu kompromisu, lai ministram izdotos pirms savu ierosmju tālākas virzīšanas saņemt pašvaldību atbalstu, ko viņš vēlētos iegūt.
Daudzo ministra E. Sprūdža iniciatīvu vidū ir divas idejas, kuras viņš vēlas iemiesot likumā līdz nākamā gada 1. jūnijā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām, lai nākamā sasaukuma pašvaldības jau strādātu ar mazāku deputātu skaitu. Tāpat E. Sprūdžs negribētu pieļaut, ka pilsētas vai novada domes deputāts vienlaikus strādā domes izpildvarā, pašvaldības iestādēs vai kapitālsabiedrībās. Taču E. Sprūdžs vēlēsies iegūt tām arī Latvijas Pašvaldību savienības domes atbalstu. 20. aprīlī notiks Novadu domes apvienības sēde, bet 25. aprīlī - Zemgales plānošanas reģiona sanāksme. Uz abiem pasākumiem paredzēts uzaicināt E. Sprūdžu, lai dotu viņam iespēju pārliecināt par savām idejām.
Domē tikai radinieki
Ogres novada priekšsēdis un Novadu apvienības vadītājs Edvīns Bartkēvičs teica, ka viņam personīgi nebūtu iebildumu, ja deputātu skaitu samazinātu par kādiem 10 vai 20%, taču ieguvumi no tā neesot skaidri. Viņš atgādināja, ka no Ogres līdz novada tālākajai robežai Mazozolu pagastā ir 90 kilometru. Novadā ir gandrīz 40 000 iedzīvotāju, un, viņaprāt, pārstāvniecība ir noteikta optimālā, lai būtu pārstāvētas visas plašās teritorijas intereses. Tagad novados ar ne vairāk kā 5000 iedzīvotājiem ir 13 deputātu, līdz 20 000 iedzīvotāju - 15 deputātu, līdz 50 000 - 17 deputātu, ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju - 19 deputātu. Novados tik liels deputātu skaits tika noteikts, lai nodrošinātu visu tajā iekļauto pagastu pārstāvniecību. Lielajās pilsētās, izņemot Rīgu ar 60 deputātiem, tas nav tik liels. Tajās arī neko nav plānots mainīt, izņemot Rīgu. Ministrs teica, ka par skaitu var diskutēt, bet viņš, piemēram, piedāvātu pašvaldībās, kur ir 13 deputātu, paredzēt septiņus domniekus. Viņu nepārliecina aicinājums nodrošināt katra pagasta pārstāvniecību, jo novads esot jāuztver kā viens veselums, kur visi domā par tā kopīgajām interesēm.
Talsu novadā ir apvienota lielākā daļa rajona pašvaldību, novada priekšsēdis Miervaldis Krotovs (ZZS) būtu vēlējies, lai jaunās idejas vispirms tiek pārrunātas ar pašvaldībām un tikai tad prezentētas. Balvu novadā ir iekļautas desmit pašvaldības. Ja samazinās deputātu skaitu, varot sanākt, ka vairākumu veido viena ģimene ar saviem radiniekiem. Tā laukos mēdz notikt, ka savēl deputātus, kas saistīti ar radniecīgām saitēm, un vēl viņu kaimiņus. Tad varētu rasties grūtības pieņemt lēmumus visu iedzīvotāju interesēs, uzskata Balvu novada domes priekšsēdis Andris Kazinovskis (ZZS). Madonas novadā ir apvienotas 15 pašvaldības, un pirms reformas visos pagastos un pilsētā kopā bija 118 deputātu. Domei vieglāk strādāt, ja ir deputāti no visiem pagastiem, kas pārzina katru teritoriju, uzskata Madonas novada domes priekšsēdis Andrejs Ceļapīters.
Neļaut vienkārši atcelt
E. Sprūdžs arī ierosina ierobežot deputātu darbību domes izpildvaras struktūrās, pašvaldības iestādēs vai kapitālsabiedrībās. Tagad deputāts nevar būt domes izpilddirektors vai pagasta pārvaldes vadītājs, bet viņam ļauts savienot amatu ar ne vairāk kā diviem citiem algotiem vai citādi atlīdzinātiem posteņiem valsts vai pašvaldības institūcijās vai kapitālsabiedrībās. E. Sprūdžs te saredz interešu konfliktu, jo deputāti paši lemj par savu atalgojumu, ievēl domes amatpersonas. Tiekoties ar pašvaldībām, ministrs arī secinājis, ka tādējādi deputāti ir atkarīgi no domes vadības labvēlības un ir spiesti balsot saskaņā ar pašvaldības vadītāja gribu. Ogres novadā vairāk nekā 1500 iedzīvotāju ir darba attiecībās ar pašvaldību. E. Bartkēvičs uzskata, ka viņiem nevarētu liegt kandidēt vēlēšanās. Vairāki pašvaldību vadītāji arī norāda, ka šie sabiedriski aktīvie pagastu cilvēki ir vieni no nedaudzajiem dažā teritorijā, kas profesionāli varētu veikt deputāta pienākumus, kuri tiek savienoti ar pamatdarbu. A. Ceļapīters piekrīt, ka administrācijas darbiniekiem nevajadzētu sēdēt pie lēmēju galda, bet, ja domē nebūtu iestāžu vadītāju, būtu grūtāk pieņemt kompetentus lēmumus.
E. Sprūdžs pieļāva, ka lauku pašvaldībās, piemēram, skolu direktori varētu palikt domēs un teritorijās līdz 5000 iedzīvotājiem esošo kārtību varētu nemainīt. Taču ierobežojumus būtu nepieciešams noteikt lielākās pašvaldībās. Divi Rīgas domes deputāti pat vada pašvaldības izpilddirekcijas. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis vēl nekomentēja ministra piedāvājumu, jo viņam vēl nebija zināms pašvaldību vadītāju viedoklis. Taču A. Jaunsleinis domā, daudz svarīgāk ir nostiprināt pašvaldību statusu Satversmē, lai «kāds ar vienu rīkojumu neiedomājas tās likvidēt», un pašvaldību vadītājiem iedot drošības sajūtu, liedzot viņus atbrīvot ar vienkāršu balsu vairākumu.