Nav noslēpums, ka Latvijā tautas vairākums īpaši neuzticas ne tiesai, ne prokuratūrai, ne arī advokātiem. Pēdējo gadu laikā veikti vairāki pētījumi par sabiedrības uzticēšanos tiesu varai, kuru rezultāti augšminēto tēzi tikai apstiprina.
Kas ir pamatā šai neuzticībai - pilnīgas informācijas trūkums vai praksē patiesi pastāvošas problēmas? Domāju, ka gan viens, gan otrs. Viena no sāpīgākajām tēmām, kas saņem sabiedrības pārmetumus, ir gadiem ievilkušies tiesu procesi, kuru rezultātā zaudējumus cieš kā privātpersonas, tā uzņēmēji un arī valsts.
Kas būtu jāsaprot ar apzīmējumu- efektīvs tiesas process?
Šeit pieņemts runāt par vismaz diviem kritērijiem- lietu izskatīšanas ātrums un pārsūdzēto spriedumu īpatsvars.
Vispirms par lietu izskatīšanas ātrumu. Ir jāpiekrīt, ka Latvijas tiesās lietu izskatīšana nereti velkas nepiedodami ilgi, un tas būtu attiecināms kā uz kriminālprocesiem (retāk), tā uz civilprocesiem, bet jo īpaši uz administratīvajiem procesiem. Piemēram, no prasības iesniegšanas līdz galējam spriedumam civillietās var paiet 5-6 gadi. Tomēr jānorāda, ka lietu izskatīšanu termiņu ziņā Latvija nav nekāds izņēmums Eiropas kartē, jo noslogotības un ierobežotu resursu dēļ šādi vai līdzīgi lietu izskatīšanas termiņi ir ierasta parādība arī daudzās tā sauktajās "vecajās" Eiropas valstīs. Iepriekš teiktais gan nenozīmē problēmas noliegšanu.
Vai advokāts ir galvenais grēkāzis?
Dažādu aptauju rezultāti ir uzrādījuši, ka par vienu no lielākajiem procesa vilcinātājiem nereti tiek uzskatīts advokāts. Advokāts, kas neierodas uz tiesu slimības dēļ, vai advokāts, kas ir aizņemts citā tiesas procesā. Neviens, diemžēl, nav arī pasargāts no veselības traucējumiem un ar tiem saistīto darbnespēju. Gadījumos, ja pastāv aizdomas, ka advokāta rīcībā esošā darbnespējas lapa ir saturiski viltota un ka darbnespēja tiek simulēta, tad tas ir jautājums kā par ārstu, tā par advokātu ētikas normu rupju pārkāpšanu, pret ko varu vien aicināt vērsties ar visiem iespējamajiem tiesiskās ietekmēšanas līdzekļiem. Attiecībā par advokātu aizņemtību vairākos tiesu procesos vienlaikus, kas neizbēgami noved pie lietu izskatīšanas atlikšanas, varu norādīt, ka arī šāda problēma patiesi pastāv. No vienas puses tas ir jautājums par profesionālu laika plānošanu.
No otras puses nedrīkst aizmirst, ka advokāts, atšķirībā no tiesnešiem un prokuroriem, nesaņem stabilu un regulāru ikmēneša atlīdzību no valsts, bet ir pašnodarbināta persona, kura par savu labklājību rūpējas pati. Līdz ar to man būtu grūti pārmest kādam kolēģim pārāk lielu lietu skaita uzņemšanos, zinot joprojām pastāvošo Latvijas dižķibeles visai jūtamo ietekmi arī uz advokātu darbības finansiālo pusi. Tomēr Latvijas Zvērinātu advokātu padome neatbalsta advokātu rīcību, ja, slēdzot vienošanos par juridiskās palīdzības sniegšanu klientam, jau iepriekš zināms, ka advokāts nevarēs tādu nodrošināt sakarā ar savu aizņemtību.
Vienlaikus ir arī vietā atgādināt, ka tiesas procesā bez advokāta piedalās arī pati tiesa, un kriminālprocesos arī prokuratūra.
Jau šobrīd Advokātu padome ir izveidojusi advokātu aizņemtības grafiku, kas ir pieejams arī tiesām un prokuratūrām. Par pareizu uzskatu jau kādu laiku pastāvošo praksi, kad atsevišķas tiesas vai tiesu sastāvi plānotos tiesu sēžu datumus savlaicīgi saskaņo ar šajā lietā strādājošajiem advokātiem. Tomēr varētu vēlēties, lai šāda sadarbība kļūtu nevis par izņēmuma situācijām, bet gan par vispārpieņemtu praksi. Arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir ķērusies pie jautājuma risināšanas par tiesu procesu termiņu saīsināšanu.
Diemžēl, pagaidām nav pieejams neviens kaut cik reprezentatīvs pētījums par iemesliem, kas ir pamatā pārmēru ilgajiem tiesu procesiem. Līdz ar to nav arī objektīvu datu par to, vai pārmetums par tiesu procesu vilcināšanu ir jāizsaka advokātiem, vai arī prokuratūrai par nepietiekami izmeklētām lietām, kas noved pie nepieciešamības veikt daudzas darbības, kuras būtu bijis jāveic vēl pirmstiesas procesa laikā. Būtiska problēma ir arī tiesu nepietiekamie resursi, kas varētu nodrošināt saņemto lietu nozīmēšanu izskatīšanai pārskatāmā nākotnē, nevis pēc gada vai diviem.
Lai izrādītu labo gribu šo jautājumu risināšanā no advokātu puses un spertu praktiskus soļus pretī tiesu procesa efektivizācijai, Latvijas advokatūra sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti šodien, 29.martā, rīko konferenci veltītu tiesu procesu efektivizācijai. Esmu pārliecināts, ka šī profesionālā domu apmaiņa "izkustinās ledu" un "no vārdiem" nonāksim pie darbiem, kas patiesi veicinās efektīvāku tiesu darbu Latvijā, sadarbojoties visām iesaistītajām pusēm.