Viens no šīs sesijas darba akcentiem Sociālo un darba lietu komisijā bija situācija veselības aprūpē, norāda tās priekšsēdētāja Aija Barča: „Komisija saņem daudz zvanu un vēstuļu tieši par medicīnas kvalitāti un pieejamību.
Šajā sesijā analizējām gan ģimenes ārstu darbu, gan ambulatoro pakalpojumu klāstu un pieejamību. Mūsu redzeslokā bija e-veselības projekta ieviešanas progress, kas manā ieskatā varētu būt ātrāks. Tas samazinās papīru darbu ārstiem, ļaus izvairīties no nīkšanas rindā pacientiem, un, jācer, atslogos arī valsts maku, ļaujot daļu līdzekļu novirzīt akūtām vajadzībām”. Deputāti pavasara sesijā turpinās vētīt situāciju veselības aprūpē, pētot, cik lietderīgi tiek izmantoti līdzekļi stacionāros, uzsver komisijas priekšsēdētāja.
Sesijas sākumā komisija lielu uzmanību pievērsa Latvijas Infektoloģijas centra reorganizācijas procesam. „Ņemot vērā darbinieku satraukumu un protestus, deputāti uzklausīja visus viedokļus gan uz vietas centrā, gan aicinot iesaistītās puses uz sarunām Saeimā. Vai steigā veiktā reorganizācijai būs devusi kādus ieguvumus, rādīs laiks. Katrā ziņā deputāti turēs roku uz pulsa un vērtēs, kā strādā jaunizveidotas Slimību profilakses un kontroles centrs un kā infektoloģijas centra darbiniekiem sokas Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas sastāvā,” stāsta komisijas priekšsēdētāja.
Ziemas sesijas pēdējā sēdē Saeima nodeva Sociālo un darba lietu komisijai izskatīšanai valdības izstrādātos grozījumus pensiju likumā, kas paredz pensionēšanās vecuma paaugstināšanu. „Prognozēju, ka šos priekšlikumus vērtēsim ļoti rūpīgi, šādas iniciatīvas skar lielu nozīmīgu iedzīvotāju daļu. Lai nepasliktinātu sociālo situāciju, vienlaikus ir jādomā arī par kompensācijas mehānismiem, jo mūsu valstī vairāk nekā 43 procenti bezdarbnieku ir vecumā virs 45 gadiem. Tas noteikti jāņem vērā, vērtējot iespējas pārskatīt pensionēšanās vecumu,” norāda komisijas priekšsēdētāja.
Viens no komisijas aktuālajiem likumprojektiem ir grozījumi Pacientu tiesību likumā. „Deputātiem konceptuāli jāizšķiras, vai ļaut iekšlietu nozares darbiniekiem piekļuvi sensitīvai pacientu informācijai par personas garīgo veselību. No vienas puses, tas atvieglotu policijas darbu, taču reizē nav pārliecības, ka tieša piekļuve medicīnas datu bāzei ir pareizākais risinājums. Risinājumu šai problēmai meklē darba grupa mana vietnieka Ašeradena kunga vadībā un pie šī jautājuma atgriezīsimies, gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam,” skaidro A.Barča.
Komisija bija skeptiska arī par valdības ierosinājumu par diviem gadiem atlikt rehabilitācijas pakalpojumu ieviešanu pieaugušajiem vardarbības upuriem un vardarbības veicējiem. A.Barča norāda, ka šim nolūkam nepieciešamie 230 tūkstoši latu ir salīdzinoši niecīga summa, ja ņem vērā, cik valstij izmaksā neapstādināta agresija un cīņa ar vardarbības sekām.
Pēc komisijas iniciatīvas Saeimā marta beigās pulcējās profesionālo psihologu pārstāvji, lai beidzot runātu par vienotas jumta organizācijas izveidi. „Priecājos, ka šis jautājums ir pavirzījies un varam runāt par progresu darbā pie Psihologu profesionālās darbības likuma. No psihologu darba nereti atkarīgi cilvēku likteņi, tādēļ nav pieņemami, ka šajā nozarē strādājošie joprojām netiek sertificēti,” saka A.Barča. Deputāti sesijas noslēgumā apmeklēja Latvijas Ārstu biedrību, lai iepazītu ārstu sertifikācijas pieredzi un vērtētu, vai tā ir piemērojama arī profesionālo psihologu sertifikācijai.
Kā uzsver A.Barča, komisija uztur ciešu saikni ar nozares nevalstiskajām organizācijām. Pēc asociācijas „Ģimene” iniciatīvas aprīļa vidū tiks rīkota konference, lai demogrāfijas kontekstā diskutētu par ģimenes vērtībām, laulības nozīmi un izglītības saturu.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā strādā 11 deputāti. Komisija ir izveidojusi divas apakškomisijas – Sociālās drošības apakškomisiju un Sabiedrības veselības apakškomisiju.
Varētu jau ticēt šai rūpei.