Ja cilvēka parādsaistības pārsniedz 10 000 latu un viņam ir pienākums iesniegt tā dēvēto nulles deklarāciju, tad deklarācijā ir jānorāda arī visi pārējie parādi, pat ja tie ir par komunālajiem maksājumiem, telekomunikāciju vai citiem pakalpojumiem un to apjoms nesasniedz 20 latus, aģentūrai LETA sacīja auditoru biroja "PricewaterhouseCoopers" nodokļu speciālists Mārtiņš Korsaks.
Viņš skaidroja, ka sākumdeklarācija ir jāsniedz tiem cilvēkiem, kuru parādsaistības pārsniedz 10 000 latu, taču deklarācijā sīki jānorāda visi parādi, kādi bijuši 2011.gada 31.decembra pusnaktī. Tas izriet no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem.
Nodokļu speciālists gan piebilda, ka pats par to bijis pārsteigts, taču šāda prasība norādīt visus parādus ir secināma arī no VID skaidrojuma.
VID Sabiedrisko attiecību daļā aģentūrai LETA sacīja, ka sākumdeklarācija cilvēkam jāsniedz tad, ja parādi pārsnieguši iepriekšminētos 10 000 latu, bet tas nav jādara, ja, piemēram, viņam ir tikai komunālo maksājumu parāds, kas nav lielāks par 10 000 latu, vai palicis kāds nesamaksāts rēķins un kopējie šāda veida parādi ir mazāki par 10 000 latiem.
LETA jau ziņoja, ka 2011.gada 15.decembrī stājās spēkā Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums, kas paredz, ka mantiskā stāvokļa deklarācija noteiktām iedzīvotāju kategorijām būs jāiesniedz VID no 1.marta līdz 1.jūnijam. Tajā jānorāda ziņas par personas mantisko stāvokli uz 2011.gada 31.decembra plkst.24.
Mēneša laikā VID bija saņēmis 8256 mantiskā stāvokļa deklarācijas.
Likums nosaka Latvijas rezidentiem pienākumu skaidras naudas uzkrājumu, kas pārsniedz 10 000 latu vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā pēc Latvijas bankas noteiktā valūtas kursa, ieskaitīt kontā kredītiestādē, bet amatpersonām bankā jāieskaita skaidras naudas uzkrājumi, kas pārsniedz 4000 latu. Naudas līdzekļu esamība kontā kredītiestādē, kas pierāda personas naudas līdzekļu esamību, tiks fiksēta 2012.gada 1.jūnija dienas beigās plkst.24.
Ja personas skaidras naudas uzkrājumi ir tādā ārvalstu valūtā, kādu kredītiestādes Latvijā nepieņem (neveic darījumus), personām būs tiesības šos naudas uzkrājumus savā kontā kredītiestādē neieskaitīt. Taču jārēķinās, ka personai būs arī pienākums pēc VID pieprasījuma uzrādīt šos skaidras naudas uzkrājumus attiecīgajā valūtā, lai VID varētu pārliecināties par šādu skaidras naudas uzkrājumu esamību.
Pati sākumdeklarēšana skars plašu iedzīvotāju loku, piemēram, cilvēkus, kuru uzkrājumi un parādi ir lielāki par 10 000 latu, kuru neatmaksātā kredīta daļa pārsniedz 10 000 latu, kuriem pieder vērtspapīri, gleznu kolekcijas un antikvāri priekšmeti, kā arī vērtslietas, kuru vērtība pārsniedz iepriekšminētos 10 000 latu.
Sākumdeklarācija būs jāiesniedz, ja persona Latvijā ir iegādājusies nekustamo īpašumu, kura iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latu un uz kuru nav nostiprinātas īpašumtiesības, kā arī īpašumu ārvalstīs. Tāpat būs jādeklarē skaidras naudas uzkrājumi, iegādātās kapitāla daļas Latvijā un ārzemēs, parāda vērtspapīri, aizdevumi, parādsaistības un citi īpašumi, kuru vērtība pārsniedz 10 000 latu.
Nebūs jādeklarē tie īpašumi, kas jau ir reģistrēti valsts reģistros.
Provizoriskais cilvēku skaits, kurus varētu skart sākumdeklarēšanās, ir ap 70 000, tomēr valstij neesot zināms, cik daudz cilvēku ir ar kredītsaistībām, kuras arī būs jādeklarē, tāpēc kredītņēmēji šim apjomam nemaz neesot ierēķināti.