Bankas gatavas aizdot, tomēr arī šogad kredītu tirgus varētu sarukt, raksta laikraksts "Dienas Bizness".
Lai arī apritējuši apmēram divi gadi, kopš, sabrūkot valsts patēriņa ekonomikai, tautsaimniecība sāka atgūties no krituma zemākā punkta, kredītu tirgus aizvien sarūk. Tas nozīmē, ka bankas jau iepriekš izsniegto kredītu maksājumos saņem vairāk līdzekļu, nekā atgriežas kredītu tirgū.
Patlaban vēl trūkst pilns skatījums par šā gada pirmo ceturksni, taču, visticamāk, ka arī tas sevi būs pieteicis nevis ar izaugsmi, bet izsniegto aizdevumu apjoma krituma tempu samazināšanos, raksta "Dienas Bizness".
"Kopš 2008.gada beigām Latvijas komercbanku kredītu portfelis ir sarucis vairāk nekā par 20% un arī šogad tiek prognozēts, ka kopējais kredītu portfelis turpinās samazināties. Uzņēmumu kreditēšana pakāpeniski pieaug, bet mājsaimniecības arī tuvāko gadu laikā atmaksās "trekno gadu" laikā uzkrātās parādsaistības, jaunas neuzņemoties," norāda bankas "Citadele" valdes loceklis Guntis Beļavskis.
Pēc viņa teiktā, jau pērn Latvijas kreditēšanas tirgū parādījās pirmās pozitīvās iezīmes - kopš pagājušā gada vidus komercbankas Latvijā ik mēnesi no jauna izsniedz kredītus vidēji 150 miljonu latu apmērā, tomēr straujāka kreditēšanas attīstība nav prognozējama, jo pakāpeniski tiek atmaksāti esošie kredīti un joprojām tiek veikta banku bilanču attīrīšana no sliktajiem kredītiem.
"Ja raugās no kopējā sabiedrības noskaņojuma viedokļa, tas kļūst pozitīvāks, pieaug interese par patēriņu, auto, mājokli - līdz ar to arī par attiecīgiem kreditēšanas veidiem. Arī uzņēmumu kreditēšanā pagājušajā gadā bija vērojams jaunā finansējuma pieaugums. Optimistiski skatoties, nevienā no kredītu kategorijām nevajadzētu būt kritumam, ja esošā situācija valsts ekonomikā un pasaulē būtiski nemainīsies," optimistisks ir "Swedbank" Privātpersonu finansēšanas daļas vadītājs Dzintars Kalniņš, piebilstot, ka gada sākums rāda ļoti labus iedīgļus auto un mājokļu jomā - gan intereses, gan darījumu ziņā - un šis gads prognozējams labāks nekā pagājušais.
"Iemesls kredītu apjomu palielinājumam ir arī tas, ka bankas vairāk vai mazāk ir attīrījušas savus nelikvīdos kredītportfeļus un spēj atgriezties pie pilnvērtīgas un kvalitatīvas kredītu izsniegšanas. Tāpat banku kredītu portfeļu nodilums jākompensē ar jauniem izsniegtiem darījumiem, izņemot, ja banka kardināli nemaina savu stratēģiju," vērtē "Nordea" bankas Mājokļu kredītu pārdošanas nodaļas vadītāja Sandra Rasnača.
Viņa stāsta, ka, piemēram, mājokļu kreditēšanā, salīdzinot pagājušā gada pirmo un otro pusi, jaunu darījumu apjoms rezidentiem ir palielinājies par 65% (no 42,3 miljoniem līdz 70 miljoniem latu), ko varētu skaidrot gan ar notikumiem banku sektorā gada otrajā pusē, gan ar fizisko personu sākumdeklarēšanās nepieciešamību.
"Nordea" apjomi šajā segmentā analoģiskā periodā ir pieauguši par 22%, kas nozīmē tikai to, ka arī citu banku aktivitāte mājokļu kredītu tirgū ir palielinājusies.
"Pieņemot, ka nenotiek ekonomiska rakstura satricinājumi, tirgū nav būtisku pārmaiņu attiecībā uz nodokļiem, tarifiem, ikdienas izdevumiem, tad, protams, mājokļu kreditēšanas apjomi palielināsies," uzskata Rasnača.
Šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu darījumu apjoms šajā segmentā, pēc "Nordea" ekspertes domām, varētu pieaugt vismaz par 20%, tomēr jāņem vērā arī dažādi ārēji un iekšēji ekonomikas faktori, kas likumsakarīgi koriģē mājokļu tirgu un tā kreditēšanu.
Vairāki laikraksta aptaujātie uzņēmēji par kredītu prasīšanu un piešķiršanu no privātajām komercbankām nevēlējās izteikties. "Taisnību teikt nevaru, bet melot negribu," tā uz jautājumu ar jaunu kredītu saņemšanu atbildēja viens no aptaujātajiem uzņēmējiem.
"Šobrīd jaunus kredītus neņemam, pasūtījumus mēģinām izpildīt ar esošajiem apgrozāmajiem līdzekļiem, bez papildu īstermiņa aizņēmumiem," stāsta metālapstrādes SIA "AB Metal" valdes loceklis Māris Balodis. Viņš pieļauj, ka pēc šāda principa strādā arī citi uzņēmēji.
Lai arī tādējādi varētu būt grūti izpildīt lielākus pasūtījumus, tomēr tā ir iespēja justies daudz drošāk, it īpaši situācijās, kad ir ļoti grūti prognozēt tirgus perspektīvas.
"Pirmkārt, naudas cena šobrīd ir pieaugusi. Tā ir kļuvusi dārgāka. Otrkārt, privātās komercbankas ne tikai ļoti skrupulozi pēta potenciālā kredītņēmēja ieguldījumus un biznesa plānu, bet arī pieprasa stabilu nodrošinājumu, ja ne no paša uzņēmuma, tad no tā īpašniekiem," stāsta Balodis. "Daudzu mazo un sīko uzņēmēju vienīgā cerība uz kredītu ir Latvijas valstij 100% piederošā "Latvijas Hipotēku un zemes banka".