Galvenā Latvijas lauku problēma ir saimnieciskas attieksmes pret nozari trūkums, secinājis Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Alfrēds Rubiks (SC) pēc pagājušajā nedēļā notikušajām tikšanām ar lauksaimniecības, tūrisma nozares un ostu industrijas pārstāvjiem.
"Galvenā problēma ir mērķtiecīgas valsts saimnieciskās politikas un skaidras Latvijas lauksaimniecības attīstības stratēģijas trūkums. Un tas notiek apstākļos, kad tieši lauksaimniecība Latvijā ir ne tikai stratēģiski svarīga valsts ekonomikas nozare, jo mums nav derīgo izrakteņu vai lielu industriālo projektu, bet arī stūrakmens latviešu dzīves veida un nacionālās vides saglabāšanā," saka Rubiks.
Eiroparlamentārietis aizvadītajā nedēļā tikās ar Babītes pagasta saimniecību, kas specializējas dzērveņu un melleņu audzēšanā, ar mācību pētnieciskās saimniecības "Vecauce" vadību, ar zinātniski pētnieciskā institūta "Bior" vadību, ar Latvijas Zivju saimniecības asociācijas vadību, ar saimniecību "Purviņi" un "Kalve", kuras nodarbojas ar zivju pavairošanu un audzēšanu, īpašniekiem, ar lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" vadību, ar viesu nama "Sprīdīši" īpašniekiem, ar Latvijas Mazo ostu asociācijas vadību un ar vienu no lielākajiem Latvijas cietes un garšvielu ražošanas uzņēmuma SIA "Aloja -Starkelsen" vadību, informēja deputāta palīdze Gaļina Moločkova.
Tikšanos gaitā EP deputāts interesējās, kā līdz Latvijas zemniekiem un ražotājiem nonāk Eiropas Savienības (ES) subsīdijas un maksājumi un vai Latvijas lauksaimniecības un zivju produkcijas ražotāji jūt palīdzību no Latvijas ierēdņiem jaunu produkcijas noietu tirgu meklēšanā. Diskusijas laikā tika apspriestas arī problēmas, kuras, pēc dažādu valsts lauksaimniecības nozaru pārstāvju domām, ir galvenās barjeras Latvijas lauku un ekonomikas attīstībai kopumā.
Deputāts secinājis, ka pamatproblēmas, kuras patlaban uztrauc Latvijas lauku pārstāvjus, nav tikai taisnīga ES maksājumu un subsīdiju sadale, bet arī pārliekā nozares birokratizācija, visu nozaru ražotāju atbalsta trūkums no kontrolējošo dienestu puses, kā arī lauksaimniecības zemju, mežu un ūdenstilpju uzpirkšana no citu ES valstu pilsoņu puses. Turklāt Latvijas resoru kontrolējošo dienestu attieksme pret ārzemju īpašniekiem un Latvijas saimniekiem krasi mainoties ne mūsu valsts pilsoņu labā.
Tikšanos laikā arī tika norādīts uz reālu valsts politiķu un valdības intereses trūkumu pret problēmām, kuras interesē gan lielos ražotājus, gan mazo saimniecību īpašniekus. Tāpat trūkstot skaidrs Latvijas attīstības un lauksaimniecības nozares attīstības redzējums. Diskusiju gaitā asi vārdi tika veltīti arī Ārlietu ministrijai, kura "acīmredzami nav ieinteresēta konkrēti atbalstīt Latvijas produkcijas iziešanu citu valstu tirgos". Īpaši tika atzīmēta darba roku deficīta problēma lauksaimniecības nozarē, pastāvot lielam bezdarbnieku skaitam lauku apvidos.