Pagājušā gada nogalē skaidrā nauda apgrozībā, salīdzinot ar 2010.gada beigām, palielinājās par 23,7% - no 937,9 miljoniem latu līdz 1,16 miljardiem latu.
Tas teikts Latvijas Bankas 2011.gada pārskatā.
No kredītiestādēm saņemtās skaidrās naudas nolietotības pakāpes un īstuma pārbaudi nodrošināja automātiskās naudas apstrādes sistēmas. 2011.gadā apstrādātā nauda (3,22 miljardi latu) 2,8 reizes pārsniedza apgrozībā esošās skaidrās naudas apjomu. Šajā procesā no apgrozības izņemtās naudas kopējā vērtība bija 249,9 miljoni latu jeb 7,7% no apstrādātās naudas.
Atklāto viltojumu nominālvērtību summa (37 600 latu) veidoja tikai 0,0032% no apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoma.
Pērn Latvijas Banka, pieminot Latvijas kultūrai un vēsturei nozīmīgus notikumus, laida apgrozībā sudraba jubilejas monētas "Rundāles pils", "Rīga", "Rīgas Doms" un "Dzelzceļš Latvijā". Kā veltījums Aleksandra Čaka daiļradei tapusi jubilejas monēta "Miglā asaro logs", kas ieguva "Latvijas gada monētas" titulu. Latvijas pamatvērtības godājot, kalta "Akmens monēta" ar sudraba gredzenā ietvertu granīta disku.
Apgrozības monētu klāsts papildināts ar divām jaunām īpašajām viena lata monētām - "Alus kausu" un "Piparkūku sirdi".
Jau ziņots, ka Latvijas Bankas 2011.gada peļņa bija 32 miljoni latu, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja centrālajā bankā.
2010.gadā centrālā banka nopelnīja 23,7 miljonus latu.
Nozīmīgāko Latvijas Bankas ienākumu daļu veidoja tīrie procentu ienākumi, kurus galvenokārt noteica ienākumi no ārvalstu valūtas rezervju ieguldījumiem drošos un augsti likvīdos finanšu instrumentos.
Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" 65% jeb 20,8 miljoni latu no Latvijas Bankas 2011.gada peļņas tiks ieskaitīti valsts ieņēmumos un pārējā peļņas daļa - centrālās bankas rezerves kapitālā.
Iepriekšējo piecu gadu laikā Latvijas Banka valsts ieņēmumos no tās peļņas kopumā ieskaitījusi 116 miljonus latu.
Latvijas Bankas aktīvi 2011.gadā samazinājās par 568,1 miljonu latu, un to galvenokārt noteica ārzemju aktīvu samazinājums.