Ungārijas premjers Viktors Orbans prezidenta amatam nominējis savu ilggadējo partijas biedru, Eiroparlamenta deputātu Janošu Aderu.
Ņemot vērā, ka valdošā partija Fidesz kontrolē divas trešdaļas deputātu mandātu un jau paudusi atbalstu premjera izvēlei, nav šaubu, ka 2. maijā gaidāmajā balsojumā J. Aders tiks ievēlēts prezidenta amatā. Politologi norāda, ka V. Orbans turpina līdzšinējo kursu, saskaņā ar kuru visi svarīgākie amati valstī nonāk viņa piekritēju rokās.
Reuters atgādina, ka iepriekšējais Ungārijas prezidents Pals Šmits šā mēneša sākumā bija spiests demisionēt, kad noskaidrojās, ka viņa doktora disertācija ir plaģiāts. Prezidenta amats Ungārijā lielākoties ir ceremoniāls, tomēr prezidentam ir tiesības uzlikt veto parlamenta pieņemtajiem likumiem vai nosūtīt tos ekspertīzei uz valsts konstitucionālo tiesu. J. Adera ievēlēšana faktiski nozīmēs, ka šīs tiesības netiks izmantotas, prognozē ungāru politologi.
«Orbana izvēle bija prognozējama, ņemot vērā viņa iepriekšējo darbību, kad formāli neatkarīgu struktūru vadībā tika iecelti ar Fidesz saistīti cilvēki,» sarunā ar Reuters sacījis domnīcas Political Capital analītiķis Peters Kreko, atgādinot, ka iepriekš Fidesz simpatizējošie cilvēki nokļuvuši gan tiesu sistēmas, gan valsts kontroles, gan sabiedrisko mediju vadībā. Pret šo praksi, kuru īstenot palīdz jaunā konstitūcija, kas stājās spēkā šā gada janvārī, protestējusi gan Ungārijas opozīcija, gan Eiropas Savienība. Interesanti, ka 52 gadus vecais J. Aders, kurš kopš 2009. gada pilda Eiroparlamenta deputāta pienākumus, ir viens no jaunās konstitūcijas autoriem.
Aģentūra Bloomberg atgādina, ka potenciālais prezidents ir V. Orbana domubiedrs vēl kopš 1998. gada, kad tika dibināta partija Fidesz. 1990. gadā viņš pirmo reizi tika ievēlēts parlamentā un jau drīzumā kļuva par partijas viceprezidentu. Laikā no 1998. līdz 2002. gadam, kad V. Orbans bija premjers, tieši J. Aders ieņēma parlamenta spīkera amatu, bet no 2002. līdz 2006. gadam vadīja Fidesz frakciju parlamentā. Izskata un nosvērtās uzvedības dēļ vietējie mediji viņu bija iedēvējuši par «ungāru Čārlzu Bronsonu».
Politologs Zoltans Kiszeli sarunā ar Reuters norādījis, ka J. Adera virzīšana prezidenta amatam ir ļoti tālredzīgs solis, kura mērķis ir nostiprināt Fidesz pozīcijas. «Ungārijā prezidentu ievēlē uz pieciem gadiem, tas nozīmē, ka viņa amata pilnvaras ilgs līdz 2017. gadam. Līdz ar to valdībai, kas tiks izveidota pēc 2014. gada vēlēšanām, var trīs gadus nākties strādāt kopā ar prezidentu, kurš pārstāv pretējo nometni,» sacījis eksperts, atgādinot, ka saskaņā ar socioloģisko aptauju datiem valdošās partijas popularitāte krītas un tās izredzes uz uzvaru nākamajās vēlēšanās nav lielas. Reuters atgādina, ka Ungārija ieslīgusi ļoti lielos parādos, ekonomiskā situācija pasliktinās, taču valdībai joprojām nav izdevies uzsākt sarunas ar SVF par aizdevuma saņemšanu. Šī neveiksme lielā mērā saistīta ar ES nostāju – Brisele vairākkārt kritizējusi Ungārijas valdību gan par politiskajiem, gan ekonomiskajiem lēmumiem, šogad Ungārijai tika liegta arī pieeja ES Kohēzijas fondam.