Lietuviešu Vitolda Miljusa un Anrjusa Sutkusa sliktākās gaidības kļuvušas par realitāti. Otrdien ceļotāji no Lietuvas bija spiesti pārtraukt braucienu uz Vorkutu ar apvidus automobili "Toyota Hilux". Izkusušā ledus un sniega bezceļš ir tāds, kuru spēj pārvarēt tikai smagā tehnika. Lai arī šis brauciens ir pārtraukts, lietuvieši nav atteikušies no sava mērķa – sasniegt Eiropas vistālāko austrumu punktu.
"Žēl, tomēr esam spiesti griezt riņķī un braukt atpakaļ. No Uhtas sākumā braucām ar grūtībām, bet uz priekšu kustējāmies. Bet – jo tālāk braucām, jo grūtāki kļuva apstākļi. Varētu teikt, ka pusi nakts mīcījāmies pa vienu vietu ceļa meklējumos, pie kura varētu "pieķerties". Gandrīz izdevās nokļūt līdz Pečorai, tomēr sapratām, ka virzīties tālāk nav nekādu iespēju," stāsta Miljus.
"Galvenais grūtību apstāklis – siltā klimata iestāšanās, gaisa temperatūra sasniedz plus 10 grādus pēc Celsija. Ledus upēs ir aizgājis, bet izkusušais ledus un sniegs ceļus pārvērtis dubļu masā.
Pa šo maršrutu pagaidām brauc tikai trīs riteņu asu "Ural" smagā tehnika, bet bezceļš ir izbraukāts tā, ka viņi paši ar grūtībām tiek cauri. Tāpēc bija tā, ka it kā brauc normāli, jūti, ka zem riteņiem ir vēl ledus, bet ūdens sniedzas līdz pusei riteņa – tad pēkšņi iekļūsti metru dziļā bedrē ar ūdeni un mēģini no tās izkļūt.
Autovadītāji, kuri brauca no Pečoras, vaicāja, kurp mēs dodamies, uz ko atbildējām: "Uz Vorkutu!" Bet viņi mums atbildē: "Līdz Pečorai varbūt arī aizkulsieties, bet tālāk jums neizbraukt". Turklāt pa to pašu maršrutu bijām plānojuši braukt arī atpakaļ... Varbūt varējām riskēt un doties tālāk, bet redzējām, ka laika apstākļi mainās ļoti strauji – sniega un ledus kušana pastiprinājās, kas nozīmē, ka atpakaļ pilnīgi noteikti pa to pašu ceļu neizbrauktu.
Atzīstam, ka vajadzēja nedaudz agrāk izbraukt, tomēr dažādu iemeslu dēļ ekspedīciju nācās atlikt. No otras puses, piemēram, februārī nebūtu nekādu problēmu, bet, kad spelgoņa sasniedz mīnus 40 grādu, plosās sniega vētra un visu laiku jābrauc tumsā – rodas jauni draudi, kuru dēļ mērķi vari nesasniegt. Vietējie stāsta, ka sasalusi ceļa pamatne parasti turas līdz aprīļa beigām, bet šobrīd ir tikai mēneša vidus.
Lai arī līdz Vorkutai ar apvidus automobili neizdevās aizbraukt, mēs joprojām vēlamies nokļūt līdz Eiropas tālākajam austrumu punktam. Plānojam atgriezties Uhtā, atstāt tur automobili un uz Vorkutu braukt ar vilcienu. Kad nokļūsim tur, izdomāsim, kādā veidā citreiz pašiem nokļūt līdz Eiropas tālākajam austrumu punktam."