Laikraksta „Diena” organizētajā testā, cik labi pedagogi orientējas sava priekšmeta aktualitātēs, vidējā atzīme ir tikai piecas balles jeb apmierinoši.
Par ko pērn tika piešķirta Nobela prēmija fizikā? Kas ir geokešings? Kā sauc Latvijā vienīgo literatūras žurnālu? Kur šogad notiks Eiropas čempionāts futbolā? Kura valsts ir nesenā Arābu pavasara aizsācēja? – uz šādiem jautājumiem bija jāatbild pedagogiem.
Eksperiments veikts, lai uzzinātu, „cik erudītam jābūt skolotājam attiecībā uz lietām, kas visapkārt notiek šodien, bet mācību grāmatās gluži vēl nav atrodamas. Vai skolotājam jābūt ne vien zinošam par to, ko viņš māca no gada uz gadu, bet arī labi informētam par svaigākajām norisēm, kas saistās ar viņa priekšmetu?” – ieceri skaidro laikraksts „Diena”.
Lai pārliecinātos, „cik gatavi skolotāji ir spert soli ārpus savas ierastās zināšanu teritorijas”, „Diena” uz erudīcijas testu aicināja septiņus pedagogus, kuru atlasē palīdzējuši „par prestižajām dēvēto Rīgas skolu” direktori, kuri deleģējuši savus kolēģus laikraksta iecerei.
Katrā priekšmetā sagatavoti 10 jautājumi par attiecīgās jomas mūsdienu aktualitātēm, uz kuriem lūgts skolotājus 15 minūšu laikā rakstiski atbildēt.
Bijušas izcilas atbildes - piemēram, savāktas 8,5 balles, bet bija arī pilnīga izgāšanās - viens punkts. Rezultāti mudinājuši pedagogus diskutēt, vai šāda veida zināšanas būtu jāmāca. Pēc skolotāju domām, īpašas diskusijas vērts būtu jautājums par mācību grāmatām, kuras kļūst arvien virspusējākas un vairāk uzmanības pievērš tādai informācijai, ko jebkurš var atrast enciklopēdijās un internetā, kamēr perifērijā paliek procesu būtības skaidrojums.
„Cik daudz un, galvenais, kādu informāciju skolēnā drīkst iepumpēt. Vai skolotājam jāvadās pēc faktiem vai pēc emocijām, ar ko tie saistās? Vai un kā skolā jārunā par tādu aktualitāti kā Breivīka prāva Norvēģijā? Vai pedagogam jāpārzina Harija Potera grāmatas, pat ja viņš uzskata, ka tās kodē jauniešu zemapziņu? Un vai nesenā publiskā ažiotāža ap kāzām britu karaļnamā ir tikai mediju uzpūsta vai arī tā tiešām interesēja arī Latvijas skolēnus un līdz ar to bija (vai nebija) iemesls, lai stundās pārrunātu monarhiju citviet Eiropā?” – šādus jautājumus diskusijā pēc testa „Dienas” redakcijā apcilājuši pieaicinātie skolotāji.