Tā kā pensiju reformas jeb pensionēšanās vecuma paaugstināšanas oponenti norāda, ka tieši neesošā nodarbinātības politika un atbalsta trūkums pirmspensijas vecuma cilvēkiem, no kuriem jau tagad daudzi ir bez darba, ir iemesls, kāpēc pensionēšanās pagaidām nedrīkst celt, laikraksts „Neatkarīgā rīta avīze” apkopojis ainu, kā pašlaik izskatās valsts atbalsts pirmspensijas vecuma cilvēkiem.
Iecerētā pensiju reforma visātrāk un vistiešāk skars Latvijas iedzīvotājus, kuri dzimuši no 1952. līdz 1956. gadam, jo viņi varēs iet pensijā reformas pārejas posmā. Šo cilvēku skaits tiek lēsts ap 50 000.
Vispirms reforma skars cilvēkus, kuri dzimuši 1952. gadā, un, tikai puse no viņiem pašlaik ir nodarbināti, bet 28% jau tagad saņem pensiju vai pabalstu, 13% ir bezdarbnieki, bet 9% ir „pārējie”, - tā „Neatkarīgā”.
Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati liecina, ka reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā lielākais bezdarbnieku īpatsvars ir vecumā no 50 līdz 54 gadiem, kas veido 15,2%, otra lielākā bezdarbnieku vecuma grupa ir 55 līdz 59 gadi – 14,1%. Arī ilgstošo bezdarbnieku vidū visvairāk ir cilvēku vecumā no 50 līdz 59 gadiem, bet tieši pirmspensijas bezdarbnieku īpatsvars ir vairāk nekā 15%.
Tikmēr Labklājības ministrijā (LM) laikrakstam teikuši, ka par pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem rūpējas. „Jau pašlaik tiek īstenoti pasākumi visnelabvēlīgākā situācijā esošo bezdarbnieku, kas neapšaubāmi ir ilgstošie bezdarbnieki pirmspensijas vecuma grupā, atbalstam,” norādījusi ministrijas Darba departamenta darba tirgus politikas nodaļas speciāliste Daina Fromholde. Bez tam ministrijā uzskata: ja pensionēšanās vecumu paaugstinās 2014. gadā sākotnēji par trim mēnešiem, tas neatstās būtisku ietekmi uz darba tirgu un strādājošajiem.
„Neatkarīgā” atgādina, ka Saeimā LM parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V) minējis „piecas valsts atbalstītas alternatīvas bezdarba riska iestāšanās gadījumā”. Tās ir: sociālās drošības tīkls (GMI un citi pašvaldību pabalsti); priekšlaicīgā pensionēšanās; bezdarbnieka statuss, kas paredz iesaisti algotos pagaidu sabiedriskajos darbos, deviņu mēnešu pabalstu, karjeras konsultācijas; tam seko „kompetenču atjaunošana” jeb dalība mūžizglītības pasākumos, kā arī atbalsts mazās uzņēmējdarbības uzsākšanai.
Laikraksts Ašerādena pausto konfrontē ar realitāti: GMI pabalsts ir tikai 40 latu mēnesī, priekšlaicīgā pensija tiek izmaksāta tikai 50 procentu apmērā (vidēji tā varētu būt aptuveni 100 lati mēnesī), bezdarbnieka pabalsta vidējais apmērs ir krasi krities un pašlaik ir tikai 111 lati mēnesī (turklāt bezdarbniekiem pat ar lielu stāžu pēdējos trīs mēnešus tas tiek izmaksāts 50 procentu apmērā).
Savukārt LM uzskata, ka esošie darba tirgus pasākumi ir piemēroti arī pirmspensijas vecuma bezdarbnieku grupai un minētās piecas alternatīvas neesot vienīgais atbalsts. Iecerēts būtiski palielināt senioru grupas īpatsvaru aktīvās nodarbinātības pasākumu saņēmēju vidū. Esot veiksmīgi pašnodarbinātības un biznesa uzsākšanas piemēri tieši pirmspensijas vecumā.